Ja kaut kas mani biedē vairāk par to, ka starp mums ir cilvēki, kas atsakās vakcinēt savus bērnus, tad tas ir ātrums, ar kādu iet laiks. Ikdienā to pat nepamani, tikai ik pa laikam piefiksē, ka kaimiņu sīkie nu jau bučo draudzenes un izmētā benčikus zem logiem, bet tu aizej ar draudzenēm pasēdēt bārā un pēc otrā dzēriena atvadies, un lien zem segas ar perfekti notīrītu kosmētiku. Nu jau pavisam drīz manam blogam būs divi gadi, pa kuriem esmu atklausījusies, ka zinātne nekam neder, ārsti savus pētījumus var iebāzt tur, kur pacientam bāž endoskopu, un ka vispār zinātne kā buldozers sagrauj jaukas lietas tikai tāpēc, ka tām, lūk, neesot pētījumu. Par šo, dārgo lasītāj, arī apkopoju pa šiem diviem gadiem dzirdēto.

Arguments 1: liec mani mierā, neesmu zinātniskajā konferencē

Kas to saka: cilvēki, kas bastoja dabaszinības, bet ieguva doktora grādu Dievietei.lv bildīšu šērošanā.

Kā tas izskatās: daži uzskata, ka viņi par uzturu vai medicīnu var domāt, kā viņi vēlas, savas domas nepamatojot. Viņiem vienkārši liekas, ka tas tā ir un ar to arī pilnībā pietiek. Katru reizi, kad tu lūdz pamatot, kāpēc viņi uzskata, ka, piemēram, palmu eļļa pielīp pie kuņģa sienām, viņi nosauc tevi par pārgudru un pasūta veikt procesu, kam labi palīdz šķiedrvielas. Šī ir intuitīva domāšana – cilvēks sasmeļas informāciju dažādos avotos to nefiltrējot, un, visticamāk, aizmirst 99% no izlasītā pēc dažām sekundēm, bet doma ir izkristalizējusies un tālāk analizēta netiek.

Ko darīt? Pirms smejies par pārgudrajiem speciālistiem, kas te vārās par tādu štruntu kā tavas pusdienas, der saprast, ka tieši viņi – speciālisti – to ir mācījušies un/vai pētījuši. Ne tu, ne tava intuīcija, ne sieviešu mājaslapele, kur sagrābstījies fake news, bet speciālisti. Negribi iedziļināties pats – atstāj to ekspertu rokās. Čau.

Arguments 2: viedokļi ir dažādi, katram sava taisnība

Kas to saka: miermīlīgi un jauki cilvēki, kas nav gatavi izaicināt savus uzskatus un jauc viedokli ar faktiem.

Kā tas izskatās: cilvēks absolūti nesaprot atšķirību starp viedokli un pētījuma faktiem, liekot starp tiem vienādības zīmi. Viedoklis ir subjektīvs un balstīts vai nu paša pieredzē, vai emocijās. Labas kvalitātes pētījums savukārt pēc iespējas vairāk cenšas tuvoties objektīvajai realitātei, procesā izpētot daudz cilvēku. Viedokļi var atšķirties – ir pavisam OK piekrist vai nepiekrist tam, vai zaļā krāsa ir skaistākā krāsa pasaulē un vai Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem automātiski jāpiešķir pilsonība. Taču nav OK likt vienādības zīmi starp debati, kur viena puse uzrāda labus pētījumus par to, ka vakcīnas neizraisa autismu, bet cita saka, ka viņu viedoklis ir atšķirīgs, bet netiek pamatots ar pētījumiem.

Ko darīt? Apskatīties šo bildīti:

Arguments 3: pētījumi visu laiku mainās un tos var piemeklēt jebkādam viedoklim

Kas to saka: cilvēki, kas pavirši seko tam, kas notiek, piemēram, uzturzinātnē.

Kā tas izskatās: ha, ha, saņem – vēl pirms 50 gadiem teica, ka dzīvnieku tauki ir lielais ļaunums un margarīns ir augšāmcēlis Jēzu, bet tagad? Margarīnā ir kaitīgie trans-tauki, bet dzīvnieku tauki, šķiet, drīz tiks reabilitēti! Un, ziniet, šiem cilvēkiem ir pilnīga taisnība! Pētījumi mēdz noslēgties ar dažādiem rezultātiem, un tiem ir tiesības pastāvēt, jo gluži vienkārši neesam vēl tikuši pie kopsaucēja. Kas vēl svarīgi – kamēr zinātnieki čiliņā pēta un nesteidzas sludināt Vienīgo Patiesību, mediji jau steidz uzpūst sensacionālus virsrakstus, kas vēl vairāk apgrūtina uztveri. Tāpēc arī sāk likties, ka vienu dienu bietes nogalina, bet pēc nedēļas ārstē visas kaites.

Kur, jautāsiet, problēma? Tajā, ka šī argumenta paudēji savu domu iesāk un noslēdz ar to, ka pētījumi visu laiku mainās, uzskatot, ka ar to vien pietiek, lai atspēkotu kādu faktu. ĢMO ir drošs? Pētījumi mainās! Vistām nedur hormonus? Pētījumi mainās! Mikroviļņu krāsns nav kaitīga? Savam viedoklim var piemeklēt jebkādus pētījumus, tu, suņu mātītes atvase!

Ko darīt? Aicināt diskutēt, argumentējot ar pētījumiem. Liekas, ka jomā briest pārmaiņas? Parādi, lūdzu, iestrādes, zinātnieku viedokļus, bažas, atziņas, pirmos solīšus, pētot kontroversiālu problēmu. Jā, viss plūst un mainās, bet, uzskatīt, ka nekam nevar ticēt šī iemesla dēļ, ir neveselīga paranoja. Ja nu rītdien pierādīs, ka elpošana izraisa nāvi, vai ne?

Arguments 4: zinātnei nav cilvēka sejas

Kas to saka: cilvēki, kas, piedzīvojot smagas savas vai tuvinieku veselības problēmas, vīlušies medicīnas aprūpē.

Kā tas izskatās: izskatās tas diezgan sāpīgi, cilvēcīgi un saprotami. Visur tiek kladzināts par zinātnisko progresu, un, liekas, drīz apturēsim novecošanos, taču brīžiem nonākam pie sāpīgām diagnozēm, no kā nespēj glābt nekas. Un tu vai tev mīļš cilvēks esat vieni neomulīgajā veselības aprūpes sistēmā, novesti tādā izmisumā, ka gribas ķerties klāt jebkuram salmiņam – pat tad, ja šo salmiņu tev pasviež kāds šarlatāns. Situāciju pasliktina fakts, ka var trāpīt uz neiejūtīgu, nekompetentu ārstu – aizstāvot uz pierādījumiem balstītu medicīnu, skaidri apzinos, ka visi ārsti nav labi ārsti. Liekas, ka visi tie pētījumi neņem vērā tevi, tavu īpašo gadījumu, tava organisma īpatnības. Nav vairs ticības tam, ka zinātniskā pieeja un pētījumi ir nepieciešami.

Ko darīt? Apzināties, ka, visi ārsti nav labi ārsti, un, lai arī uz pierādījumiem balstītā medicīna ne tuvu nesniedz atbildes uz visiem jautājumiem, šī pieeja ir labākais un objektīvākais, kas mums ir. Saprast, ka – manuprāt, tas tiešām ir mega svarīgi, lūdzu, lūdzu, paklausies – pētījumi nepēta abstraktus cilvēkus un citplanētiešus. Tie pēta tādus pašus kā tu – slimniekus, izmisušos, daudzus ar dažādām diagnozēm un niansēm. Pētījumi ir domāti tam, lai tev nebūtu tikai tava individuālā pieredze, bet arī daudzu citu cilvēku pieredze. Šī ir kā viena liela nelaimes biedru ballīte, ko pētnieki kā pasākuma vadītāji ir novadījuši un iepakojuši secinājumos. Un tie, kas prasa pierādījumus, vēlas, lai brīdī, kad jāglābj sava vai sev mīļa cilvēka dzīvība, viņu rokās būtu līdzeklis, kas drīzāk palīdzēs nekā nepalīdzēs. Savukārt, ja esi vīlies ārstā, nesteidz norakstīt visu jomu kopumā – meklē savu speciālistu.

Arguments 5: zinātne daudz ko neizskaidro

Kas to saka: tie, kas vai nu tic pārdabiskajam, vai nesaņem atbildes uz saviem jautājumiem.

Kā tas izskatās: cilvēki, saskaroties ar kādu, kas pārstāv uz pierādījumiem balstīto pieeju, nez kāpēc domā, ka viņi šo formulu uzspiež kā rīcības plānu visām dzīves jomām. Protams, ka ne! Zinātne ne tuvu nespēj izskaidrot visu, taču smagi pie tā strādā. Un zinātniskās pieejas atbalstītāji nav nekādi stīvi, bezemocionāli roboti, kas pamostoties veic dubultaklo placebo kontrolēto pētījumu par to, kādā leņķī ar dibenu pieskarties pie poda.

Ko darīt? Apzināties, ka pasauli var izzināt visādi. Meditē, ej uz jogu, apmeklē dažādu garīgo prakšu seminārus, lieto sēnes un apdolbies ar ajavasku – tu esi savas dzīves saimnieks. Strīdies par jebko, manis pēc, ej LGBT praidā vai sludini, ka ģimene ir tikai precējušies vīrietis un sieviete. Viedokļi ir dažādi. Taču brīdī, kad paceļas jautājumi par veselību, nesteidzies savus uzskatus un savu pieredzi ieteikt kā panaceju visai pasaulei. Te uz skatuves iznāk fakti, un tavs viedoklis var iet stūrī uzpīpēt. Tava pieredze ir tava, tā var būt ne līdz galam izanalizēta, dažādas detaļas pazaudējusi un nepareizi apzinājusi cēloņu un seku sakarības. Nu kaut vai tad, kad liekas, ka glutēns tev darīja pāri, bet patiesībā kļuvi veselāks, jo gluži vienkārši vairs neēd bulkas.