Par kontrintuitīvām idejām vai kāpēc tic nezinātniskām muļķībām

Viens kungs vārdā Valters Fišers teica, ka cilvēks pēc dabas ir stāstu stāstītājs un klausītājs, tāpēc ikvienu ir daudz vieglāk pārliecināt, izstāstot skaistu stāstu, nevis piedāvājot racionālu argumentāciju. Proti, ja vēlies, lai tev tic – dari to, kas nav tas pats, kas cirst malku. Šo rakstu es varētu piesātināt ar gudriem terminiem, uzvārdiem un eksperimentu aprakstiem, bet ziniet – gudru spriedelēšanu var palasīt arī citos avotos. Tā vietā es labāk pastāstīšu par sevi.

Kādu laiku atpakaļ es absolūti neko nebiju zinājusi par ĢMO. Trends izvairīties vēl nebija iegājies hipstermammu aprindās, un, ja atmiņa neviļ, hipsteri vēl bija par jaunu, lai varētu atļauties divu latu kafiju kofīšopā. Aiz loga bija kārtējais depresīvais rudens, es kārtējo reizi depresīvi sastrīdējos ar visu pasauli un mani kārtējo reizi uzaicināja uz konferenci. Ne depresīvu gan – pats Žils Ēriks Seralini, lielais ĢMO pretinieks un atmaskotājs, lasīs lekciju par kaitīgumu. Tad nu jāiet.

Lekcijā es neesmu guvusi nekādu priekšstatu par to, kas tad īsti ir ģenētiskā modifikācija un kā to veic. Netika arī lāga izskaidrots mehānisms, kāpēc ĢMO var būt kaitīgs – Seralini prezentēja tikai savu pētījumu ar baisiem rezultātiem, kas lika izbolīt acis un pašausmināties. Vēl viņš pāris reizes pajokoja par nacistiem, un es izkusu – tu nevari neticēt vīrietim uzvalkā, kas gaumīgi pajoko par nacistiem. Noslēgumā kādas jaunas meitenes dalīja bukletus un vāca kontaktus no klātesošajiem ar mērķi piesaistīt aktīvistam. Ar čupu citu cilvēku iedevu telefonu un e-pastu – nav jau nekāda joka lieta tas ĢMO. Bijām visi tādi ar vienādām mapēm, kaudzīti bukletu, degošām acīm un pozitīvi-agresīvu vēlmi izkliegties pasaulei par to, ka mūs indē. Bija labi būt šeit, tagad un piederēt šai grupai. Likās, mēs pat varētu kļūt par draugiem.

Jo "ģenētiski modificēti organismi" – tas jau pēc definīcijas nevar būt nekas labs. Absolūti aplami, nepieņemami un neiedomājami. Visas iekšas, intuīcijas, juškas un citas nojautas saka – tas ir kaitīgi. Vai nē?

Nē.

Piecu sekunžu kaķa pauze. Paldies, ejam tālāk.

Kas pirmais saka, tam pirmajam notic

Tagad, kad dzīvojam ar informāciju pārblīvētā laikā, ir ļoti svarīgi, kas ir pirmais avots, kas to informāciju sniedz. Tiem, kas neanalizē un nefiltrē, ko viņiem saka, pirmā dzirdēšana par kādu lietu vai parādību ir kā kalibrēšana, kas tālāk tiks izmantota, lai noteiktu uzvedību. Un, diemžēl, tieši uzturā un medicīnā pirmavots ir nevis kompetents ārsts vai uztura speciālists, bet cilvēki, kas zina, ka ĢMO ir kaitīgs, palmu eļļa nesagremojas, nātrija glutamāts izraisa atkarību un cukurs baro vēža šūnas. Šī ir informācija, ko viņi nodod saviem draugiem, bērniem un paziņām, kultivējot vidi, kurā atziņa par lietas kaitīgumu un nekaitīgumu ir nevis analizējama, bet pašsaprotama, jo "visi taču zina".

Autoritātes faktors

Šķiet, ka ir visnotaļ labi, ka cilvēki ieklausās autoritāšu viedokļos. Taču prakse rāda, ka arī autoritātes mēdz pievērsties idejām, kurām nav nekā kopīgā ar uz pierādījumiem balstītu medicīnu un zinātni. Toreiz es nebiju zinājusi, ka Seralini pētījuma rezultāti bija neobjektīvi un izveidoti tā, lai apstiprinātu viņa izvirzīto ideju. Nezināju arī, ka daži labi zinātnieki vilto pētījumu rezultātus – kā Veikfīlds, kas šķietami pierādīja autisma saistību ar vakcināciju. Līdz ar to ticība autoritātēm, nepārbaudot viņa teikto, veicina nekritisku domāšanu.

Intuitīvas un kontrintuitīvās idejas

Zinātne ir sarežģīta. Jēdzieni, no kuriem sprāgst galva, gari teksti, kas prasa iedziļināšanos un idejas, kas var likties absolūti trakas. Šādas idejas ir jāanalizē ar vēsu prātu, tās nepieļauj "es jūtu" un "man liekas". Taču cilvēks, kas no zinātnes ir patālu, šādas idejas izvērtē intuitīvi. Tieši tāpēc liekas, ka ĢMO ir ļauns bubulis un piekrišana tā kaitīgumam – laba, pareiza lieta, ko darīt. Jo tie ĢMO zinātnieki laboratorijā taču izvelk daļu no viena organisma, lai ievietotu to citā! Tas var likties ne tikai neiedomājami, bet arī pretīgi. Gluži kā ideja par to, ka novājinātā saslimšanas izraisītāja ievadīšana mazmazītiņa zīdaiņa organismā nākotnē pasargās viņu no tās pašas saslimšanas – tas liekas absolūti neloģiski, ja vien neesi bioloģijas stundās iemācījies par imūnsistēmas darbību. Savukārt ideja par to, ka viss, kas ir dabisks, ir labs, liekas intuitīvi ticama un sirdi sildoša – daba taču kaitēt nevar. Tāpēc daudziem kā pārsteigums nāk tas, ka arī dabas preparātiem var būt blakusefekti.

Pamatot muļķības ir daudz vieglāk nekā tās atspēkot

Dažreiz antizinātnisku ideju pieņem ar lielāku patiku tikai tāpēc, ka tā ir vienkāršāk aprakstīta. Antzinātniskās idejas runā vienkārša valodā, skaidri parādot šķietamās cēloņu – seku sakarības un ieviešot bailes. "Palmu eļļai ir augsta kušanas temperatūra, tāpēc organismā tā nekūst un uzkrājas uz asinsvadiem" – šādu tekstu var izlasīt praktiski jebkurā rakstā par palmu eļļu. Izklausās loģiski? Diezgan. Taču, ja vēlies šo atspēkot, jārunā gari: vispirms par to, ka cilvēka gremošana ir šķelšana, nevis kausēšana, par enzīmiem, kas veiksmīgi apstrādā barības kumosu, par zarnu kustībām jeb peristaltiku, kas uz sienām neatstāj neko, taču veido paprāvu izkārnījumu masu, tad sameklēt pētījumus par palmu eļļu, izskaidrot piesātināto un nepiesātināto taukskābju uzbūvi... Tam vajag spēku, laiku un pacietību. Īpaši pēdējo – ir grūti skaidrot, skaidrot un skaidrot, kad iekšā viss vārās un gribas vienkārši iemest ar enciklopēdiju. Tikmēr kāda miskastes kvalitātes sieviešu portāla darbiniece sadrukā vēl simts jaunas, aplamas idejas.

Uzskata, ka pastāv vairākas taisnības

Problēmas rodas arī no tā, ka daļa cilvēku nesaprot, kas ir uz pierādījumiem balstītā domāšana. "Visam var piemeklēt pētījumus, visu var apstiprināt" – tā saka viņi, uzskatot, ka tradicionāla medicīna ir līdzvērtīga alternatīvajai un ir tikai gaumes vai izvēles jautājums. Tiesa, ir diezgan grūti saprast, kas ir labs pētījums un kas nav. Taču, ja vienas idejas efektivitāti pierāda pētījumi, kas atrodas zinātniskajās datubāzēs, bet otras – informācija kreisās mājas lapās, situācijai ir jābūt diezgan skaidrai. Ir aplami vispirms izdarīt intuitīvu izvēli un tad meklēt tai pamatojumus. Vispirms ir jāizvērtē fakti un tad jādara secinājumi par to, kas ir efektīvs, un kas nav.

Sensacionāla informācija izplatās ātri

Tieši tāpēc, ka tā ir sensacionāla. Šis ir attiecināms uz visu, ne tikai uzturu un medicīnu – ieraugot kaut ko, kas var kaitēt tev, taviem radiem, draugiem, un, pasargdies, bērniem, gribas bļaut. Tas ir, šērot. Patiesībā, tam pamatā nav nekas slikts – tikai vēlme brīdināt un pasargāt. Taču efekts, kas tiek sasniegts, ir graujošs – zūd uzticība labām, drošām idejām. Šādu taktiku izmanto arī tie, kas ir ieinteresēti pārdot preci vai pakalpojumu – laikā, ka visi izplata informāciju par E- vielu kaitīgumu, ir gana pievilcīgi uz sulas iepakojuma uzrakstīt "nesatur E-vielas", vai ne? Ja gribas vākt klikšķus savai viltus ziņu lapai – kas var būt labāks par šokējošas ziņas palaišanu masās, ko visi izplātīs, lai brīdinātu un pasargātu?

Tieksme izveidot pilnu ainu

Raksta sākumā pavīdēja uzskats, ka cilvēks ir tāda stāstu mīloša mašīnā. Iedod viņam sākumu, iedod viņam beigas – to, kas pa vidu, izdomās pats. Iespējams, tāpēc rodas viltus korelācijas – savelkot kopā divus notikumus, liekas, ka redzi pilno ainu. Tipiskās vaimanas izklausās šādi "Ja jau lieta X ir tik nekaitīga, kāpēc vairāk un vairāk cilvēku slimo ar vēzi?" Un pilnīgi vienalga, ka ar vēzi slimojam vairāk, jo gluži vienkārši dzīvojam ilgāk un vēzim ir, kur izpausties, kā arī diagnostika ir uzlabojusies.

Nez, ko teiktu par šo? Nav aizdomīgi?

Sabojāta informācijas apstrāde

Cilvēki, kuru mērķis ir nevis izzināt faktus, bet pierādīt savu taisnību citiem un sev pašiem, analizē informāciju ačgārni. Viņi nevis dara secinājumus no argumentiem, bet piemeklē argumentus sev tīkamam secinājumam, nešķirojot argumentu kvalitāti. Viņi ir tie, kas nesaprot, kāpēc tevis sniegtais pētījums ir pārāks par youtube video, kura runātājs ir nekompetents. Viņi ir tie, kas, izlasot tekstu, atlasīs no tā tikai to informāciju, kas apstiprina viņa skatpunktu un ignorēs visu pārējo. Lai pārliecinātu šos cilvēkus, ir jāliek informācija viņam tīkamā iepakojumā un jādanco apkārt kā palīgskolas auklei. "Pusaudze iegāja uzticamā informācijas avotā un izlasīja pētījumu… tu neticēsi, kas notika pēc tam!"

Pieredze > pētījums

Cilvēki ar lielāku patiku ieklausās cita pieredzē, nevis pētījumos. Iespējams, tāpēc, ka pētījumi ir abstrakti, kamēr reālas personas pieredze – redzama, taustāma, novērojama ar paša acīm. Te ir vērtīgi atgādināt, ka pētnieki pēta tos pašus cilvēkus, nevis citplanētiešus. Daudzus jo daudzus cilvēkus. Varētu pat teikt, ka izskata nevis vienu, bet tūkstošu pieredzi, maksimāli cenšoties nepieļaut kļūdas to pieredžu interpretācijā.

Atzīt kļūdu ir kauns un zaudējums

Un, visbeidzot – cilvēks ar sparu aizstāvēs savu uzskatu un negribēs iedziļināties argumentos tāpēc, ka gluži vienkārši ir kauns atzīt, ka viņam nav bijusi taisnība. Goda vārds, liekas, tas no mazotnes jāmāca – savu kļūdu atzīšana ir drosmīgs solis, tu esi varonis un esi pelnījis kūku. Vai alu. Vai abus - atkarībā no vecuma un liekā svara daudzuma.

Kā tad palika ar ĢMO? Universitātē iepazinos ar ģenētiskās modifikācijas būtību tuvāk, palasīju nopietnus pētījumus ar labu metodoloģiju, noskaidroju, kādi bija Seralini pētījuma trūkumi un izdarīju jaunus secinājumus.

Lauzt iepriekšējos uzskatus ir grūti. Nesen biju radio, un raidījuma vadītāja pajautāja man – vai tu, redzot, ka produkts ir ģenētiski modificēts, to pirktu un ēstu? "Protams" – atbildēju es. Taču noklusēju, ka šis ir mans racionālais secinājumus. Kaut kur iekšā dažreiz dīc atmiņas no konferences, harizmātiski lektori un jaunas meitenes, kas dala bukletus un mapes. Intuīcija var ņemt virsroku. Stāsts, ko savulaik nopirki un noticēji, un ko pēc tam izmeti, var rikošetēt par pieri.

Ir grūti domāt par informācijas analīzi, kad daudz patīkamāk ir lasīt, kas mugurā Kardašjanu māsām un ar ko ir pārgulējusi kāda Latvijas slavenība. Lai nav tik smagi, varbūt dažreiz der iedomāties, ka ar informāciju ir kā ar seksu. Ja dari to pirmo reizi, tad, varbūt, izvēlies ko jēdzīgu, nevis šaubīgu. Un arī tālāk – neņem pa pilnu jebko, ar ko iepazīsties internetā. Lai izvairītos no pārsteiguma, kurā būs jāiegulda dzīve un nauda – izsargājies un filtrē, kas notiek.