Šokējoši: viss par hormoniem un antibiotikām VISTAS GAĻĀ

Mēs dzīvojam ļoti interesantā laikā: jo vairāk pieaug labklājība, jo lielāka ir neuzticība pārtikas industrijai. Pirmkārt, tāpēc, ka ir stilīgi meklēt vienu lielu vaininieku vispasaules aptaukošanās problēmai – un vainīgs ir jebkas, tikai ne sēdēšana uz savas omulīgās pakaļas un burgera stūķēšana siekalainā mutē. Otrkārt, gaisā vienmēr virmo sazvērestību teoriju līmeņa uzskati par to, ka industriāli ražota pārtika nevar būt veselīga, ka tiekam indēti ar visa veida pārtikas piedevām un, protams, senču šķībais tomāts ir liela štelle, kamēr veikalā esošais ir bez vitamīniem un veidots no plastmasas, toksīniem un Hitlera. Mums vajag garšas "kā bērnībā pie omes" un "kā no mazdārziņa", un ir gana grūti saprast, ka ome paiku gatavo ekskluzīvi tev, bet ražotājs pabaro miljoniem cilvēku, kas turklāt vēlas paēst lēti. Taču šī ir neliela atkāpe, jo šodienas stāsts būs par Nelaimīgajām Vistām. Jā, tām pašām, ko ļaunais, ļaunais ražotājs piepičkā ar antibiotikām, hormoniem un citiem sliktumiem. Nu tad aiziet!

I daļa – vistas un hormoni

Doma par to, ka vistu audzēšanā tiek izmantoti augšanas hormoni, ir iesakņojusies galvā daudziem. Šo mītu atražo pat paši ārsti, un, pat ja kāds drosmīgs cilvēks var vaļā muti un pasaka "vistas ar hormoniem nepičkā", viņš ātri vien dabū pa muti. Taču es gribētu piedāvāt nevis vienkārši apgalvojumu "hormonu nav", bet mazliet apkopot argumentus un pretargumentus. Sāksim ar vienkāršo:

1. Vistu audzēšanā tiek izmantoti augšanas hormoni

Nē. No. Ņet. Vistu audzēšanā ne tikai neizmanto augšanas hormonus, bet tas ir arī aizliegts ar likumu. No kurienes tad aug kājas šādam uzskatam? No tā, ka fabrikās vistas pieaug neiedomājami ātri – kamēr pie tavas omes cālīši vēl čiep-čiep-čiepst, fermā skraida milzīgas topošās filejas, kas no mīlīga cālīša pārvēršas par ievērojamu gaļas masu 36 dienu laikā.

2. Tas, ka vistas aug tik ātri, liecina par to, ka hormoni tomēr tiek izmantoti

Vistas aug ātri divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tās ir cītīgi selekcionētas, kas nozīmē, ka tiek atlasītas tikai tādas šķirnes, kas ir tendētas izaugt ātri. Atceros skatu no saviem laukiem – kamēr tie cāļi, kas rodas no parastajiem gaiļiem un vistām, knapi paaugušies, iepirktie broileri jau skraida ar milzīgām ļažkām un uz citu fona izskatās pēc dinozauriem. Otrkārt, tie tiek turēti īpašos apstākļos – vajadzīgajā siltumā, mitrumā un gaismas daudzumā, ko nespēj nodrošināt parasta kūts un mainīgi laikapstākļi. Arī barība tiem tiek aprēķināta līdz pēdējai uzturvielai. Ir jauki, ja lauku cāļi knibina zāli un dažas reizes dienā tiem iemet prosu vai kombikormu, bet tas nav aprēķins datorprogrammā, kas izsniedz optimālās barības recepti.

3. Veikala vistu gaļa garšo citādi, kaut ko tur liek

Taisnība, omes lauku vistiņa garšo pilnmiesīgāk. Bet iemesls tam ir nevis hormoni, bet vecums, kurā putni tiek nokauti. Ome laukos nogaida un nokauj jau pieaugušu vistu, savukārt tie, kas tiek nokauti fabrikā, skaitās vēl cāļi, tāpēc korekti būtu teikt – cāļa, nevis vistas gaļa. Un cāļa gaļai vēl nav izteikti vistainas garšas, kas ir raksturīga jau nobriedušām vistām.

4. Noteikumi ir radīti, lai tos pārkāptu, nakts tumsā darbinieki vistām pičkā hormonus

Un te mēs nonākam pie paša skaistākā – kā tas vispār izskatītos, ja vistas tomēr audzētu ar augšanas hormoniem? Lai ievadītu hormonus, kas var stimulēt augšanu, nepietiktu ar to, ka tos pievieno barībai. Tie būtu jādur iekšā, un veterināram vajadzētu ar šļirci skraidīt pakaļ katrai vistai. Pat ja tas tiktu izdarīts, šāda iejaukšanās vistas organismā var izraisīt blakusefektus, un tā var būt arī neefektīva. Šis vienkārši ir neracionāli un finansiāli neizdevīgi.

Vēl kas – ja Pārtikas un veterinārais dienests atklās, ka ražotājs lieto hormonus, uzņēmums var atvadīties no valsts tirgus un savas reputācijas. Šis risks ir tik liels, ka lietot čakarīgu un ne tik efektīvu metodi, kad ir pieejama selekcija, optimāli apstākļi un barība, ir vienkārši stulbi.

5. Mārketings

Daudzi ražotāji, gribēdami uzpelnīties uz cilvēku bailēm, ar prieku precei uzliek bļembu "nesatur hormonus". Tikpat veiksmīgi var apgalvot, ka šī vista nesatur auzu pārslas, līmi un pokemonus. Tas ir absurds. Un vista, protams, hormonus satur – tikai ne tos, kas tiek pievienoti audzēšanā, bet savējos vistas hormonus – kā jebkura dzīva būtne. Jēdziens "hormoni" diemžēl no parasta medicīnas termina kļuvis par norādi uz kaut kādu lielu ļaunumu.

II daļa – vistas un antibiotikas

Otrā lieta, no kā baidās pircēji, ir antibiotiku klātbūtne gaļā. Pamats uztraukties viennozīmīgi ir – antibiotiku rezistence nav nekāda joka lieta. Baktērijas, kas izraisa saslimšanas, nebūt nav nejēgas – saskaroties ar antibiotikām, tām ātri vien pielec, kā kļūt pret tām noturīgām. Tāpēc, ja lietojam antibiotikas bez pamata un nekorekti ārstējam ar tām dzīvniekus, ko vēlāk lietojam uzturā, var gadīties, ka brīdī, kad ar antibiotikām jāapkaro nopietna saslimšana, tās vienkārši neiedarbosies.

1. Vai antibiotiku lietošana ir atļauta?

Šobrīd vistu audzēšanā ir atļauts lietot antibiotikas, taču to lietošana tiek rūpīgi kontrolēta ar Eiropas Savienības regulām un PVD uzraudzību. Antibiotikas nekādā gadījumā nedrīkst izmantot saslimšanu profilaksei (ko, cik man zināms, piekopj lopkopībā, kur situācija ir daudz traģiskāka) un drīkst dot tikai tad, ja putns tiešām ir saslimis. Pirms putnu nokauj, ir nepieciešams nogaidīt, līdz antibiotikas izvadās no tā organisma. Vistu gaļā ir pieļaujamas antibiotiku paliekas, taču stingri noteiktās devās, kas neapdraud cilvēka veselību.

2. Vai var audzēt vistas bez antibiotiku lietošanas?

Jā, un daži ražotāji, piemēram, Ķekava, ir sākuši audzēt vistas bez antibiotikām. Ir ieviesta arī atbilstoša norāde uz produkta – "Audzēts bez antibiotikām". Tas nozīmē, ka tā vietā, lai putnus ārstētu ar zālēm, tiek veidoti tādi augšanas apstākļi, kur tiem ir minimāla iespēja saķert slimību. Vai tas nozīmē, ka citādi audzēta gaļa ir nedroša? Absolūti ne – uzņēmums, kas legāli darbojas ES tirgū, likuma ietvaros ir spiests nodrošināt atbilstību ES regulām – gaļā, kas nonāk veikalos, nedrīkst būt antibiotiku paliekas tādos daudzumos, kas apdraud patērētāja veselību. Taču antibiotiku jautājums pamatoti tiek aktualizēts aizvien vairāk un vairāk, un ražotāji ir sarosījušies, lai problēmu atrisinātu saknē, kas ir ļoti labi. Galvenais ir likt korektas norādes, neļaujot pārprast, ka visa citādi audzētā gaļa ir slikta un nedroša. Tā var viegli iešaut sev kājā, veicinot vēl lielāku neuzticību produktam kopumā.

Visi ir nopirkti!!!11 Neviens NEKO neievēro!

Protams, ka visi pasaules ķirzakcilvēki regulāri nodarbojas ar grupveida sazvērestībām, lai mūs, pircējus, noindētu. Jo miris pircējs, bez šaubām, ir tieši tas, par ko sapņo ikviens ražotājs. Nav uzticības arī kontrolējošām institūcijām, kas tikai vairāk veicina paniku un bailes. Risinājums patiesībā ir vienkāršs – ikviens var nopirkt gaļu un aiznest uz laboratorijas pārbaudēm. Laboratorijai nav jānorāda pat ražotājs – safasē gaļu ar norādi "Paraugs 1", "Paraugs 2" un "Paraugs 3" un uz priekšu!

Laba raksta struktūras prakse saka, ka te vajag noslēgumu, bet man, šķiet, nav, ko teikt. Izņemot to, ka, nerunā, lūdzu, vairs sviestu par ļaunajiem hormoniem un nelieto antibiotikas bez vajadzības. Čiep-čiep, motherfuckers, lai jums jauka diena!