"Garīgā izaugsme" kā kritiskās domāšanas trūkums

Vienreiz interneta plašumos es pamanīju kādu dāmu. Dāma neatzinīgi izteicās par manu blogu, un es, ziņkārības mākta, izdomāju izpētīt, ar ko tad dāma pati nodarbojas. Tā es uzzināju, ka viņa esot ļoti gaiša būtne. Ne tāda kā mēs, laicīgās pasaules aliņa iedzērāji, bet apgarota. Un interesējas viņa nevis par visādām Kardašjanu māsām, bet par eksistenciālismu. "Kolosāli" – nodomāju es un jau sāku gaidīt pārdomas par Bovuāras darbiem, taču izrādījās, ka eksistenciālisms ir tas, kas ir eksistenciāli svarīgs – smalkais ķermenis, auras krāsa un spēja sazināties ar gariem. Par to arī būs šis stāsts.

Kur paika? Kur medicīna?

Ja kādu pārsteidz tas, ka es pēkšņi skatu tēmu, kas nav saistīta ne ar uzturu, ne ar medicīnu, paskaidrošu – tas, ko vēlos aprakstīt, ir tiešā veidā saistīts ar kritiskās domāšanas neesamību. Tā ir liela jo liela puzles detaļa, kas veido bildi ar sviestainām idejām, precēm un pakalpojumiem, kas aizpilda informācijas telpu ar viegli sagremojamu materiālu un pseidoekspertiem.

Kas ir garīgā izaugsme un par ko cepiens?

Man nav ne mazākās nojausmas, kas ir garīgā izaugsme. Ja es sāktu par to spriest, domāju, ka no manas diletantiskās vāvuļošanas no kapa uzceltos simtiem filozofijas dižgaru un aizlīmētu man muti ar skoču. Toties es varu pastāstīt par to, kas ir tā garīgā izaugsme, kas kalpo kā pārdošanas rīks.

"Garīgā izaugsme" ir ideju, pasākumu, pakalpojumu un preču kopums, kas tiek pasniegts ar mērķi uzlabot savas ne-fiziskās dzīves kvalitāti. Uzlabot attiecības ar vīru garīgā līmenī, apzināties savu sievišķo enerģiju, parunāt ar savu sargeņģeli, noteikt savas auras krāsu, izprast slimību iemeslus caur smalko ķermeni – tā var turpināt bezgalīgi. Tie ir semināri, kursi, nodarbības, retrīti, grāmatas, vebināri, neskaitāmas mājaslapeles un blogi, kurus vieno sekojošās pazīmes:

1. Tie vienkāršā, viegli sagremojamā valodā piedāvā izskaidrojumu visu dzīves problēmu cēloņiem.
2. Tie piedāvā nopirkt tikpat vienkārši saprotamus risinājumus.
3. Tie sola padarīt tevi par labāku cilvēku – tajā skaitā labāku par citiem.
4. Tie piedāvā ātru garīgumu, ko pēc tam var demonstrēt citiem.
5. Tie raisa unikalitātes un protesta sajūtu pret sistēmu (kur visi ir sekli, pie telefoniem pielipuši egoisti).
6. Tie sola atbildes uz eksistences jautājumiem.
7. Tas viss ir bullšits.

Ko mēs iegūstam?

Iegūstam mēs to, ka garīgums kļūst nopērkams ātrāk par burgeri Maķītī un jaunizceptas priesterienes, savelkot garus svārkus un pielipinot sev punktiņus trešās acs vietā, sāk uzskatīt sevi par emocionāli pārākām tikai tāpēc, ka noklausījās apšaubāmas kvalitātes semināru. Jo viņa, lūk, ir sasniegusi zen, nevienu nedžadžo, ir ar atstrādātu karmu, kamēr tu, nejēga tāda, atļaujies izteikt nesaudzīgus viedokļus, lai tev jauka diena! Masās tiek pārdotas muļķību tonnas, kas tiek pasniegtas kā pretreakcija uz patēriņa kultūru, kaut pašas pēc būtības ir patēriņa kultūras sastāvdaļa. Cilvēkam tiek iestumti padomi un sagrozītas idejas, kurām lielākoties nav izsekojama izcelsme, autori, un, protams, neviens netaisās uzņemties atbildību par to, kas notiks, ja pielietosi to visu praksē.

Dažas atļaušos izņirgt iztirzāt.

Vēdas un Uģakuģisms

Vēdas ir tāda dikti sena mācība, ko šobrīd katrs var droši interpretēt pa savam. Pamata ideja, kas tiek piedāvāta – visas vainas pasaulē nāk no tā, ka sievietes pārstāja būt sievietes. Atļaujas te nēsāt džinsus, ar gariem svārkiem zemes enerģiju nesmelt un matus – smalkā ķermeņa antenas – griezt īsus. Tāpēc rodas saslimšanas, geji, zemestrīces, draņķīgi politiķi un bads Āfrikā. Nu ko, tad steidzami jāsavāc tās sievietes, kuras vēlas glābt pasauli, un jānokasa no viņām nauda, pusotru stundu parunājot kādu augstākās raudzes sviestu. Viens no Latvijas veiksmes stāstiem, protams, ir Uģis Kuģis – krišnaītu čalis, kura veidotās bildes ar "viediem" citātiem laiko un šēro tūkstošiem cilvēku. Auditorija gatava – un nu jau var saukt uz semināriem, kas nebūt nav par brīvu. Nododam savu attiecību problēmu risinājumu cilvēkam, kam nav pat psihologa izglītības.

Kad tu esi tik apgarots, ka ieejas maksu vairs nespēj nosaukt par ieejas maksu.

Tas no manas mīļākās blogeres – vēdiskās astroloģes.

Ezotērika

Ezotērika ir plašs lauks ar rituāliem, grāmatām, amuletiem, semināriem, procedūrām un citiem naudas nokasīšanas paņēmieniem, kura pamatā ir ticība mistikai, gara pārdzimšanai, vairāku pasauļu eksistencei un nezināmajiem spēkiem, kas atstāj ietekmi uz tavu fizisko ķermeni. Preces un pakalpojumi, ko tev piedāvā iegādāties, palīdz rast ar visiem šiem gariem līdzsvaru, pasargā no ļaunā un atklāj rituālus, ar kuru palīdzību šos spēkus izmantot savā labā. Šis ir lauciņš, kuram līdzi velkas arī pseidomedicīna – reiki, dziedniecība, ekstrasensi un citādi šarlatānisma paveidi.

Tikai 250 eiro un esi bez matricas kontroles, cik kruta ir šis?

Īpaši labi tirgojas ezotēriska satura grāmatas. Smalkie ķermeņi, citas dzīves, šamanismi – to ir ļoti iecienījušas jaunas meitenes, kurām patīk domāt, ka viņas ir īpašas un atšķirīgas, un mājsaimnieces, kuras tik ļoti sagurušās ar savu stulbo vīru un nekam nederīgo darbu, ka vēlas aizmirsties, pieskaroties kaut kam Patiesi Svarīgam.

Pašapmierināšanās uz Indiju

Indija, Indija, Indija, īstā garīguma valsts. Apgarotas lēdijas saģērbjas indiešu tradicionālajās drēbēs, sasprauž pierē punktiņus, klausās mantras un posto selfijus no sava jaunāka āboltelefona, kamēr pašas indiešu sievietes ne tuvu nebauda pirmās pasaules privilēģijas. Tas ir kaut kas radniecīgs cultural appropriation fenomenam, un indieši, redzot baltās fejas indiešu drānās, labākajā gadījumā sirsnīgi pasmejas. Sliktākajā – atzīst par labu esam un notirgo kādu savu pakalpojumu.

Apgarotajām, kā izskatās, šķiet, ka Indija ir tāda pūkaina valsts, kur visi no rīta jogo saules gaismā, sievietes, visas tādas sievišķīgas, ver vaļā pareizās čakras, lai saplūstu ar mīļoto visās kamasutras pozās, garīgums gaisā lidinās un ienāk tevī, tiklīdz pasaki "Om".

Protams, ceļojot ar savu tūristu grupu, diez vai nonāc pie skatiem, kad garīguma valsts padotie nokārto dabiskās vajadzības ceļā vidū, rupji izturas pret vājāko dzimumu, met atkritumus pa logu uz ielas un, ja nav naudas, par ko apglabāt mirušo tuvinieku, izmet viņu pa taisno svētupītē Gangā. Tāda garīguma valsts, ka maz neliekas. Protams, ir labi interesēties par kultūru un studēt valsts vēsturi, bet, domāju, tiklīdz tu patiešām to dari, no galvas dzēšas muļķīgas bildes un priekšstati.

Popkorna joga un fastfūda meditācija

Joga un meditācija ir izcilas štellītes – ar zinātniski pierādītu labumu ķermenim un psihei.

Taču kuram tur interesē iedziļināties – jogas sertifikātiņu var dabūt, pabeidzot kādu skoliņu pie Om-Arjadnas-Džī-Bullšī, kas patiesībā ir Lienīte no Rēzeknes, kurai viņas vārds ir pārāk piezemēts un prasts. Lienīte no Rēzeknes ražo tikai jogas traumas, taču tas netraucē viņai uzskatīt sevi par guru un blogeri. Tā rodas Skolotāji, kas māca tev ne tikai suņa pozu ar purnu uz leju, bet arī visu par homoseksuālismu.

Kad Garīgais Skolotājs pastāsta tev, kāpēc būt gejam ir slikti.

Un kas no tā? Ziniet, principā nekas. Gan jau, ka tas viss ir tikai nogurušā prāta centieni nepazaudēt sevi modernās pasaules apjukumā. Lai jau darbojas, kā saka, whatever makes you happy. Problēmas sākas tad, kad apgarotie sāk uzmākties ar to visu kā nepieciešamību, birdinot naudiņu attiecīgu pakalpojumu sniedzēju kabatiņās. Problēmas sākas tad, kad Uģi Kuģi tas paceļ līdz sieviešu psiholoģijas eksperta statusam, bet Ragaciema Agnesi visā nopietnībā lūdz komentēt politiskās norises. Kad grāmata "Latvietes Karma" ir vispārdotākā, bet jaunas meitenes neinteresējas par zinātni. Kad absolūti trulas vēdiskās astroloģes aicina uz raidījumiem, jo viņu idejas var pārdot un klikšķi birst. Un kad pašas sievietes, redzot citas iniciatīvas pilnas un ar savu viedokli, noniecina tās kā nesievišķīgas un draud ar sliktu karmu. Un ka iegūstam virkni ar paštaisniem Patiesību Zinošajiem cilvēkiem, kuri savu apgarotību mēģina iesmērēt visiem pierē tik ļoti, ka izurbj ar to trešo aci. Un tas ir vienkārši skumji, ka garīgums ir kļuvis par pašnovērtējuma pārdošanas rīku.