Par zinātnisko domāšanu uztura zinātnē

Kad es iesāku rakstīt šo blogu, man pat prātā neienāca, ka zinātniskā pieeja daudziem var izraisīt tik daudz pārpratumu. Nebrīnīšos, ja daudziem liekas, ka Ksenija pat uz poda nevar aiziet, pirms tam neveicot placebo kontrolētu dubultaklo pētījumu, lai noskaidrotu nepieciešamību pēc attiecīgā procesa. Fakts, ka es lūdzu pamatot kāda cilvēka izplatīto veselības padomu ar pētījumiem, tiek uztverts kā dižošanās ar savām zināšanām un zinātnisko grādu. Fakts, ka es apstrīdu kārtējo trendīgo diētiņu, tiek uztverts kā aicinājums neievērot veselīgu dzīvesveidu. Šajā rakstā esmu koncentrēti atlasījusi visus tos aizspriedumus pret zinātnisko domāšanu uztura zinātnē, ko dāsni izzvejoju no bloga komentāriem. Uzskati, ka uzturzinātnieki ir snobi, kuriem liekas, ka viņi zina visu? Uzskati, ka es pārstāvu Vienīgo Pareizo viedokli? Šis ir raksts tev!

1. Vai tiešām zinātnieki uzskata, ka par uzturu viņi zina visu? Kāpēc viņi tik kategoriski noliedz dažas lietas?

Uztura zinātne nekad nav apgalvojusi, ka zina absolūti visu. Patiesībā pētījumi uztura zinātnē ir vieni no pretrunīgākajiem pētījumiem pasaulē. Cilvēku uztura paradumi ārkārtīgi grūti pakļaujas izpētīšanai. Te būs abstrakts un primitivizēts piemērs: teiksim, ir vēlme izpētīt, kā tomātu patēriņš ietekmē asinsspiedienu. Mēs izdalām anketas ar jautājumiem "Cik daudz tomātu dienā jūs ēdat?" un izmērām asinsspiedienu. Cilvēki atbild. Daži godīgi. Daži sniedz sociāli vēlamās atbildes, pierakstot sev veselīgākus uztura paradumus, nekā tie patiesībā ir. Un dažiem gluži vienkārši nav ne jausmas, cik tomātus viņi ēd, un atķeksē kaut ko uz dullo. Asinsspiedieni tiek izmērīti un secinājums ir šokējošs – tomāti paaugstina asinsspiedienu! Un aiz kadra palika tas, ka tie, kas bija aizrautīgākie tomātu ēdāji, bija arī viskaislīgākie smēķētāji. Kuriem ģimenē ir izteikta nosliece uz sirds – asinsvadu saslimšanām. Savukārt tie, kam tomāti uzturā nebija cieņā, visi uz pētījumu atnāca no sporta kluba, kur ikdienā daudz sporto un uztur sevi formā. Un nav brīnums, ka cita zinātnieku grupa dabūja pilnīgi citādākus rezultātus – viņiem sanācis, ka tomāti asinsspiedienu pazemina. Šī ir tikai skice un kariķējums, bet doma ir skaidra – ir ļoti daudz jaucējfaktoru, kas spēj novirzīt pētījuma iznākumu uz vienu vai otru pusi. Lai samazinātu šādu kļūdu iespējamību, uzturzinātniekiem jāizdomā ārkārtīgi sarežģīti pētījumu dizaini un ilgstoši jāvāc pierādījumu bāze, lai izdarītu gala secinājumu.

Tāpēc, ziņu portālā izlasot, ka kartupeļi var izraisīt diabētu grūtniecēm, nemet kartupeļu maisu no balkona garāmgājējiem uz galvas. Šis ir tikai viens pētījums, nevis revolucionārs atklājums, kura dēļ vajadzētu pārskatīt ēdienkarti, ko, par laimi, norāda arī paši pētnieki. Cita situācija ir, kad pierādījumi krājas gadu desmitiem ilgi. Nesen nāca klajā paziņojums par to, ka gaļas izstrādājumi un sarkanā gaļa pārmērīgos daudzumos ir vēža riska faktors. Šie ir ilgstoši ievākti un vairākkārt izvērtēti dati.

Šo izlasot, var rasties apjukums – Ksenij, kā tad tā? Tu tik kategoriski noliedz vairākas idejas, bet, skat, cik uzturzinātne pretrunīga! Pievērsiet uzmanību – es runāju par kontroversijām ZINĀTNISKĀS PIEEJAS IETVAROS. Diskusijas notiek, izvērtējot pētījumus. Šīs ir ārkārtīgi svarīgas diskusijas, kas veicina uztura zinātnes izaugsmi. Ieskicēšu: tomātu pētnieki taisa lielu konferenci glītā ēkā, kur prezentē savus atklājumus. Pro-tomātnieki prezentē savus pētījumus, neignorējot oponentu pētījumus. To pašu dara anti-tomātnieki. Un nav tā, ka pro-tomātnieki savu pētījumus atzīst par pārākiem un vaino citus kolēģus tajā, ka viņi ir uzpirkti un vispār neko no zinātnes nesajēdz. Beigu beigās visi jau nevar sagaidīt pusdienu pauzi, kur uz galda stāv speķa rausīši un bulciņas, jo nevienam nav ienācis prātā, ka kādreiz var atteikties no šāda konferencēm tipiska uzkodu galda un pirkt kaut ko veselīgāku.

Un tagad iedomājamies, ka uz tomātu konferenci atnāk... tikko no Instagrama izlogojies pašpasludināts uztura guru, palaiž prezentāciju violeti – rozā toņos un paziņo, ka... tomāts ārstē vēzi labāk par ķīmijterapiju! Tāpēc, ka viņam tā liekas. Tāpēc, ka par šo rakstīja "Ko ārsti tev nestāsta". Tāpēc, ka par to var izlasīt vēl piecos blogos. Tāpēc, ka māsas kaimiņa drauga otrās pakāpes māsīcas vīra znotam pazuda vēzis pēc puskilo tomātu apēšanas.

Ko es ar šo vēlos teikt? To, ka uztura zinātne neapgalvo, ka zina visu, un diez vai jebkad zinās. Taču uztura zinātne zina pietiekami, lai pavisam absurdas idejas KATEGORISKI NOLIEGTU. Es kā uzturzinātnieks redzu pētījumu kontroversiju un nevaru izdarīt slēdzienu par sava abstraktā piemēra tomāta ietekmi uz asinsspiedienu. Taču es kategoriski un skaidri zinu, ka tomāts neārstē vēzi labāk par ķīmijterapiju.

2. Zinātniskā domāšana ir neelastīga un vienkārši nevēlas pieņemt citādu skatījumu

Zinātniskajai domāšanai bieži pārmet to, ka tā ir dogmatiska. Nejauciet, lūdzu, ar reliģiju. Zinātne pielāgo savu viedokli tam, ko novēro pētījumos, savukārt reliģija noliedz jebkādus pētnieciskus novērojumus, lai pasargātu sevi. Ja kāds nāks klajā ar teoriju saistībā ar to, ka zeme nav plakana, zinātne palūgs šo skatījumu pierādīt. Reliģija – sadedzinās uz sārta bez jautājumiem. Taču brīdī, kad zinātnei netiks sniegti pierādījumi tam, ka zeme ir apaļa vai pierādījums būs "man tā liekas, es to izlasīju calis.lv" – zinātne noraidīs ideju.

Uztura zinātnei apkārt grozās daudzas idejas, kas ir pretrunā ne tikai ar cilvēka fizioloģiju, bet arī ar fizikas un ķīmijas likumiem. pH diēta ir aplama. Asinsgrupu diēta ir neizpētīts, pašpasludināts pieņēmumu kopums, ko pētījumi noliedza kā pilnīgu nonsensu. Līdzīgi ir ar visām detox diētām (un šeit). Vai arī solījumi, kas ir pretrunā paši ar sevi, piemēram, ka nātrija hlorīds ar nosaukumu "galda sāls" ir baltā nāve, kamēr rozā nātrija hlorīds ar niecīgu citu minerālvielu piejaukumu un nosaukumu "Himalaju", ārstē asinsspiedienu un citas kaites.

Tieši tāpēc būtu kārtīgi jāizprot atšķirība starp ierindas šarlatānismu un zinātnisku ideju ar potenciālu. Piemēram, uz šo brīdi tiek pētīta zarnu mikrofloras potenciālā ietekme uz smadzeņu darbības procesiem – tā saucama brain – gut axis. Ir iegūti dati no dzīvnieku pētījumiem un pētīti cilvēki. Rezultāti publicēti labos žurnālos. Nebūs korekti pateikt, ka šī ideja ir muļķības bez jebkāda potenciāla. Bet nedrīkst arī teikt, ka tā nu jau ir gatava panaceja pret visām saslimšanām, kas noved mūs pie tādas tēmas kā zinātne un sensacionālisms.

Zinātne nenoliedz pilnīgi visu, ko nav atklājusi. Ja zinātne redz pamatojumu un rezultātus ar lielu potenciālu, ideju attīsta un pēta tālāk. Bet zinātne ir atklājusi pietiekami, lai saprastu, ka maģiskais selerijas kokteilis neattīra aknas – aknas pašas sevi veiksmīgi attīra.

3. Kad no zinātnes uzpūš sensācijas...

Komikss no SMBC

Jebkura ideja uztura zinātnē – gan zinātniska hipotēze ar potenciālu, gan aplams, pašizdomāts pieņēmums var tikt paķerts un uzpūsts līdz sensācijai. Ja klaju šarlatānismu atspēkot ir viegli, tad ar sensācijām, kas ir uzpūstas, balstoties zinātniskos pētījumos, ir daudz grūtāk: ir jānovelk robeža starp to, ko zinātne jau ir pierādījusi, un to, ko tālāk piedomāja klāt . Liksim mierā tomāta kungu – laiks kurkumai!

Apskatīsim šo rakstu. Beigās ir sensacionāls virsraksts "Trīspadsmit galvenie brīnumi, ko kurkuma spēj darīt Tev un Tavai veselībai". Autore nekautrējoties pasludina kurkumu par brīnumlīdzekli un pārliecinoši apgalvo, ka kurkuma dara veselas 13 brīnumlietas. Gan cukuru asinīs kontrolē, gan ar vēzi cīnās, gan holesterīnu samazina. Metam ārā visu savu aptieciņu vai tomēr paskatīsimies, ko saka zinātne?

Izskatot pētījumus par kurkumīna labvēlīgo ietekmi uz cukura diabēta norisi, atrodu pētījumus uz pelēm. Tātad kaut kas ir! Un rezultāti visnotaļ skaisti. Bet pētījumi ar dzīvnieku nav labs rādītājs, ja vien tu neesi pelīte. Visi pētījumi nav vienlīdz stipri pētījumi, un pētījums uz dzīvniekiem ir vērtīgs, taču nevar tikt attiecināts uz cilvēku. Vairāk par pētījumu hierarhiju var izlasīt šeit.

Ejam tālāk, meklējam pētījumus par cilvēkiem! Ir! Secinājums sekojošs – kurkumīnam ir milzīgs potenciāls, bet viss ir jāturpina pētīt. Un nebūs gluži tā, ka kurkumīns darbosies, pieberot to klāt vistas sautējumam. Kurkuma kā ārstniecības līdzeklis būtu farmaceitisks preparāts kapsulās, kas sastāvētu no tās aktīvo vielu izvilkumiem.

Ar holesterīnu savukārt nav tik cerīgi. Ļoti stiprs pierādījums – sistemātisks apskats, apgalvo, ka kurkumīns neietekmē asins lipīdus.

Ar vēzi arī ir interesanti – cerīgas prognozes ir, taču kurkumīna sliktās uzsūkšanās dēļ diskutabla ir iespēja iegūt atbilstošu devu, lai tai būtu farmakoloģisks efekts.

Ko es ar to visu gribu pateikt? Ka ar veselības aprūpi saistīti cilvēki nedrīkst sludināt brīnumus. Kurkumai ir potenciāls kļūt par augu izcelsmes zālēm. Ber droši klāt saviem ēdieniem. Taču nedrīkst apgalvot, ka kurkuma iznīcina vēzi un regulē cukuru asinīs. Ja šo rakstītu uztura zinātnieks, raksts sauktos "Zinātnieki izsaka pieņēmumus par kurkumas potenciāli labo ietekmi uz veselību". Un ir absolūti skaidrs – kurkumas kapsula nekad nebūs tik efektīva kā insulīns diabētiķiem vai ķīmijterapija vēzim. Tā var būt lieliska profilakse. Vai papildu terapija, un, iespējams, lieliska papildu terapija, ja vien atklāsies, ka tā ir pilnīgi droša un savienojama ar esošo ārstēšanas shēmu. Nekādu brīnumu un nekāda sensacionālisma. Taču kurš tad vērtu vaļā linku ar tik garlaicīgu nosaukumu...

Kāpēc sensacionālisms ir kaitīgs? Tas veido labvēlīgu augsni zinātniski nepamatotu uzskatu izplatīšanai un tirgošanai. Un, kamēr zinātnieki laboratorijā vēl veic pētījumus, uztura bagātinātāju tirgoņi jau aicina vēža slimniekus atteikties no ķīmijterapijas un pārtikt no brīnumainā kurkumas pulverīša.

4. Zinātne atklāj lietas, par ko agrāk pat iedomāties nevarēja! Kāpēc zinātnieki noliedz nezināmo?

Uztura zinātne nenoliedz "nezināmo". Ir grūti noliegt to, ko pat nevar iedomāties. Arī uztura zinātne vēl nezina, cik daudz atklājumu ir priekšā. Taču tas nebūt nenozīmē, ka pēkšņi apstiprināsies pilnīgi šarlatāniski dievietei.lv rakstu stila pieņēmumi "lietojot uzturā produktu X, var zaudēt 25 kilogramus nedēļā".

Bet, ziniet, šādi tādi paņēmieni, kas šķiet brīnumaini, tomēr strādā. Es reāli zinu vienu veidu kā zaudēt 25 kilogramus pāris minūšu laikā. Var mēģināt nocirst sev rokas un kājas. Sensacionāls atklājums – uztura speciālisti iesaka!