Kam pieder veselības komunikācija internetā?

Ārsta rīts sākas agri. Tas gan netraucē rindai pie kabineta izveidoties garai. Ja visas rindas omes sadotos rokās, pieņemot, ka katra ome ir vismaz 1,65 m gara, viņas varētu divarpus reizes aptīties apkārt zemeslodei. Vai arī drusku mazāk, jo daļa omju jau ir kritušas cīņā par iespēju ieņemt pirmo vietu rindā. Tas nekas, ka pēc pieraksta. Cerams, iebildumu nevienam nav, jo citādi nāksies runāt ar Rindas Pavēlnieci. Viņai ir baklažānvioleti mati, smagnējas smaržas, pietūkušas rokas, no kurām vairs nekad nevarēs noņemt gredzenus, leoparda raksta lakats ap kaklu un mazdēls mājās, kuram nav piedāvāts ēdiens jau veselas 45 minūtes. Rindas Pavēlniece visu zina labāk. Labāk par ārstu.

Līdz ar tehnoloģiju attīstību palielinās cilvēku pieeja informācijai, un bieži, lai iegūtu veselības padomu, nemaz nav nepieciešams iet pie ārsta. Agrāk varēja uzrakstīt vēstuli avīzei vai aiziet uz bibliotēku paņemt kādu grāmatu par uzturu vai veselību. Drusku vēlāk to pašu informāciju varēja iegūt neveikli veidotās mājaslapās. Mūsdienas ir īpašas ar to, ka šo informāciju vari veidot un izplatīt tu pats. Tev vairs nevajag savu avīzi vai savu grāmatu izdevniecību. Pietiek tikai ar pāris klikšķiem, lai izveidotu kaut ko blogveidīgu un sāktu rakstīt. Ko tagad dara cilvēks, ja ir slims? Iegūglē savus simptomus. Var, protams, jokot par vīrieti, kas sagūglēja sev dzemdību drudzi. Bet var sākt lēnā garā ticēt tam, ka ir ļoti, ļoti daudz cilvēku, kas akli notic tam, ko izlasa šaubīga satura lapā. Un vēl nošēro. Un mums, dārgie kolēģi, ir jāstrādā, lai veicinātu šādu cilvēku kritisko domāšanu.

Cilvēku uzmanību notvert ir ļoti grūti

Apkārt ir tik daudz informācijas, ka lielākā daļa vienkārši paiet garām. Un labi, ka tā, citādi jau tā nogurušās smadzenes vienkārši nojūgtos, mēģinot apstrādāt visu, kas līdz tām nonāk. Pateicoties internetam, šobrīd cilvēks pāris stundu laikā uzzina vairāk nekā 19. gadsimta zemnieks visa mūža garumā. Taču tas rada citu problēmu – uzmanību iegūt ir grūti. Jābūt atšķirīgam, spilgtam, sensacionālam. Vai tas izklausās pēc Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapas? Šaubos. Bet kā būtu ar homeopātes blogu, kas stāsta par to, ka var izārstēt vēzi bez ķīmijterapijas? Dodiet desmit!

Ārstu viedokļu vakuums

Tā kā sociālajos medijos ir pārāk maz ārstu viedokļu, veidojas informācijas vakuums. Īpaši aktuāls šis vakuums ir vakcīnu jautājumā – ja ziņu portālos ik pa laikam parādās ziņas par vakcinācijas grafiku, diez vai ārsts veltīs savu brīvo laiku, lai atmaskotu antivakcinētāju propagandu, kur nu vēl sociālajos tīklos iesaistīsies karstā diskusijā. Jo muļķību atspēkošana prasa daudz lielāku piepūli nekā to ģenerēšana. Toties šī niša nepaliek neaizpildīta – alternatīvās medicīnas pārstāvji jestri cep augšā savus blogus, kas uzrunā cilvēkus – jo šis ir vienīgais veids, kā internetā palasīt par veselību. Gūglējot par slimību, tu vispirms atrodi simts tautas medicīnas metodes, tad uzzini, ka saslimi, jo tevi nemīlēja māte un dzīvē esi skops, un tikai trešajā lapā būs ārsta viedoklis.

Informācija ir, bet ne būtiska

Mediji ir ļoti sekli ierāmējuši veselības tēmas. Kas ir tas, ko mēs redzam ziņu portālos no ārstiem un uztura speciālistiem? "5 veselīgākās pavasara odziņas, visas no kurām ir veselīgas"? "Kādus vitamīnus satur ēdiens, ko Latvijā neviens netaisīs"? "Kā labāk krist panikā par gripu"? "Kaunies, jo būsi resna pludmalē"? "Bezjēdzīgi ieteikumi diētiskajiem Ziemassvētkiem"? Vai, sūtot sveicienu vienam no ziņu portāliem, līst slavenību ledusskapjos un saukt to par "pētniecisko rakstu"? Jūs nopietni? Visiem jau ir apnikuši šie vienveidīgie un seklie raksti. Pietiks malt vienu un to pašu uz riņķi. Tauta grib skaidrā valodā lasāmvielu par to, kāpēc vakcīnas neizraisa autismu. Tauta grib zināt, vai un kāpēc ĢMO ir kaitīgs vai nekaitīgs. Tauta grib atbildes uz sāpīgiem jautājumiem. Un šīs atbildes dod tie, kam ārsta kvalifikācijas nav.

Alternatīvā medicīna runā draudzīgā un saprotamā valodā

Ārsts nav ne rakstnieks, ne aktieris, ne izklaidētājs. Un tas ir tikai normāli. Taču brīžiem ārsti izsakās tā, ka domu uztvert ir grūti. Savukārt alternatīvās medicīnas informācijas avoti cenšas uz nebēdu un aplamības izskaidro tā, ka viss ir skaidrs pat jaundzimušajam. Metaforas, krāsainas bildītes – un cilvēki, kuri alkst saprotamas informācijas, seko viņiem.

Alternatīvā medicīna apčubina simtprocentīgi

Ārsta konsultācijām ir atvēlēts īss laika brīdis. Parasti tās notiek stresa pārpilnā vidē – poliklīnikā, slimnīcā vai veselības aprūpes centrā, kur gaisā virmo saslimšanas un bēdas. Homeopāti un naturopāti savukārt konsultē relaksēti, atvēlot konsultācijai līdz pat divām stundām. Viņu konsultācijas pēc būtības ir psihoterapijas seanss, jo izrunājies par visu – sākot no tā, ka mamma bērnībā pa dibenu sadeva, beidzot ar to, ka vīram divlitrene svarīgāka par dāvanu 8. martā. Tas izraisa uzticību un spēcīgu emocionālu saikni ar "speciālistu", un uz tā fona var likties, ka ārsti neieklausās un neiedziļinās. Eļļu ugunij pielej tas, ka ne visi ārsti ir perfekti labi ārsti. Kamēr viens īsajās 20 minūtēs izliek sevi visu, cits tik tiešām pieiet pavirši.

Alternatīvā medicīna piedāvā gatavus risinājumus

Ārsti nebaidās teikt "es nezinu". Īpaši, ja cilvēks nāk ar nespecifiskiem simptomiem – te galva pasāp, te miegainība, te uz poda aiziet pagrūti. Bieži vien pacients ir neapmierināts. Analīzes kārtībā, bet jūtas taču slikti! Alternatīvā medicīna vienmēr atrod risinājumus un iedod precīzu rīcības shēmu. Lūk, zarnās caurumi un ir parazīti, ko neuzrāda nevienas analīzes! Atsakies no cukura, meditē un dzer pienu ar kurkumu – būs labi. Un reizēm tiešām var kļūt labāk. Kāpēc? Jo cilvēks vienkārši atteicās no kūkām un bulkām un izmantoja meditāciju kā pretstresa līdzekli. Un, ja šādi universāli padomi ir atrodami internetā – laikojam, šērojam. Tikai ne caurumi, ne parazīti nav bijuši. Pacients beidza pārēsties un iemācījās relaksēties.

Alternatīvā medicīna ir kontrkultūra, kas rada unikalitātes sajūtu

Alternatīvās ārstēšanas piekritēji bieži vien apvienojas virtuālajās komūnās. Un atrod, "pret ko draudzēties". Ārsti, farmācija un vakcīnas, uztura speciālisti, kas neko nesajēdz – iešana pret sistēmu dod baudu un gandarījumu. Jūties unikāls, un, salasoties aplamu informāciju, sāk likties, ka tavā rīcībā ir unikālas zināšanas, kas nav citiem. Vai nav vilinoši atrast šādus domubiedrus? Kamēr viņi apvienojas jautrā bariņā, cilvēki, kas viņiem nepiekrīt, atsevišķas komūnas neveido. Nav neviena, kas argumentētu viņiem pretī. Tāpēc šie vārās savā sulā, izplatot melīgus tekstus.

Šo es gribētu noslēgt ar pamudinājumu kolēģiem un citiem, kam nav vienalga.

1. Veidojiet savus blogus, rakstiet savus rakstus! Nepieļaujam to, ka veselības informācijas vakuumu aizpilda šarlatāni. Mums ir ļoti, ļoti maz kvalitatīvas veselības informācijas latviešu valodā. Tas gan nenozīmē, ka tagad jāpamet viss un jāblogo. Viens ieraksts 3 mēnešos - un informācijas telpa jau būs papildināta ar labu informāciju saprotamā valodā.
2. Rakstiet par būtisko, izraujoties no mediju stereotipu rāmjiem! Atkārtošos – man nāk dusmas par to, cik sekli mediji ir ierāmējuši veselības tēmas. TOP 5 vērtīgās vielas zemenēs? Kāpēc jāgrauž salātlapa? Kā pasargāt sevi no gripas? Pietiek – tas jau visiem ir apnicis. Rakstiet par būtisko. Par to, ka ar citronu neārstē vēzi. Par to ka pretholesterīna zāles nav tik ļaunas, kā alternatīviķi tās mālē. Par to, ka vakcīnas neizraisa autismu. Vērojiet savus pacientus un rakstiet par to, kas satrauc viņus, nevis par to, ko lūdz uzrakstīt "Labdien, mani sauc Santa un es zvanu jums no portāla padomi-dumjam-damam.lv".
3. Skaidrojiet! Ja redzat aplamību – atbildiet. Tas nebūt nenozīmē, ka tam ir jāvelta visa sava dzīve. Ja redzat, ka Facebook komentāros kāds raksta aplamības par veselību, un ja jums ir trīs minūtes laika – izskaidrojiet patieso ainu. Kaut vienu komentāru nedēļā.

Virsrakstā es uzdevumu jautājumu par to, kam pieder veselības komunikācija internetā. Ne mums, kolēģi. Ne mums.