Bezglutēna sāga: I daļa

Tā-tā-tadādādā, ne tik senu laiku atpakaļ, ne tik tālā galaktikā pērtiķis nokāpa no koka, paņēma rokās koka nūju un kļuva par cilvēku. Cilvēkam gāja grūti, cilvēkam gāja interesanti. Cilvēks atklāja uguni, cilvēks iemācījās termiski apstrādāt to, kas svaigā veidā nav ēdams. Cilvēks izdzīvoja mēri, cilvēks parādīja vidējo pirkstu vakcīnregulējamām saslimšanām. Cilvēks nosēdināja zondi uz komētas. Tagad cilvēkam viss ir labi. Tik labi, ka jāizdomā, ka cilvēks noteikti ir kļūdījies… ēdot maizi.

Stāsta galvenais varonis

Par to, ka glutēns ir kaitīgs runā visi, kam nav slinkums. Visskaļāk sanāk runāt Gvinetas Paltrovas tipa zvaigznēm. Glutēnam pieraksta spējas izraisīt visu, ko vien spējam iedomāties. Turklāt, izraisīt ne tikai tiem, kas tiešām glutēnu nepanes, bet pilnīgi visiem. Glutēna kaitējums skar katru no mums. Nu, gandrīz katru. Pēc neoficiāliem avotiem, Džordžs Lūkass ir atzinis, ka džedaji var izmantot Spēku tikai tāpēc, ka midihloriāņi viņu asinīs nodrošina dabisku aizsardzību pret glutēna radīto kaitējumu.

Glutēns un celiakija

Glutēnam ir divas definīcijas. Viena – glutēns ir ēdiena dēmons, kas naktīs nāk pie bērniem un pieaugušajiem un izraisa visu, sākot no mazā pirkstiņa iekaisuma un beidzot ar citplanētiešu nolaupīšanu. Otra ir mazāk nopietna – glutēns ir olbaltumvielu grupa, kas atrodama graudzāļu dzimtas graudaugos: kviešos, miežos, rudzos, mazākā daudzumā – auzās, un ko latvietis labāk pazīst ar nosaukumu "lipeklis". Tas pats lipeklis, kas veido patīkamas formas un elastības maizīti. Gadu tūkstošiem cilvēki lietoja uzturā šos produktus, kam pateicoties, ļoti veiksmīgi ēda paši un baroja savus pēcnācējus. Taču ne visiem gāja tik gludi. Cilvēki ar celiakiju nepanesa glutēnu.

Celiakija ir autoimūna saslimšana, kas rodas cilvēkiem ar ģenētisku noslieci uz to. Pēc statistikas datiem ar celiakiju slimo 0,5 – 1% no visiem pasaules iedzīvotājiem. Visbiežāk izplatītie celiakijas simptomi ir caureja, steatoreja (tauku klātbūtne izkārnījumos), svara zudums, vēdera sāpes. 50% no slimniekiem piedzīvo netipiskus simptomus – anēmiju (mazasinību), osteoporozi, dermatītu, neiroloģiskus traucējumus un problēmas ar zobu emalju. Dažiem cilvēkiem ar celiakiju simptomu nemaz nav. Celiakija nebūt nav jauna saslimšana – tā ir tikpat veca, cik maizes patēriņš, un, ja kādam liekas ka "agrāk tādas nebija", der atcerēties, ka agrāk nebija arī moderno diagnostikas iespēju. Celiakija nav ārstējama, un slimniekiem ir pilnībā jāizvairās no glutēnu saturošajiem produktiem. Kaitīgs var būt pat viens miltu puteklītis – un tas nav ne joks, ne pārspīlējums. Taču šis stāsts nav par celiakijas slimniekiem, bet par tiem, kas ļoti vēlas pēc tādiem izskatīties. Bezglutēna trends iet pa planētu, dedzinot aiz sevis rudzu laukus.

No kurienes?

Glutēna kaitīguma sāga sākas no Deivida Perlmutera grāmatas "Grain Brain". Iespējams, ticību varētu radīt tas, ka autors ir ārsts. Taču šī ārsta kolēģi gluži neatbalsta viņa uzskatus par graudaugu kaitīgumu (vairāk lasīt šeit un šeit). Autors ir sensacionālists – rūpīgi izvēloties tikai viņam izdevīgus pētījumus ar vāju dizainu, piedomājot tiem klāt savus secinājumus, viņš rada sensāciju par graudaugu kaitīgumu. Tam papildus viņš rada viltus asociācijas: izmantojot glutēna kaitīguma pierādījumus celiakijas slimniekiem, apgalvo, ka glutēns ir kaitīgs pilnīgi visiem. Piemēram, autors pārliecināti apgalvo, ka glutēns izraisa vecuma demenci, apstiprinot to ar šo pētījumu. Apskatīsim! Izlase ir ļoti maza – tikai 13 cilvēki. Gluži kā studenta bakalaura darbā. Paši pētījuma autori sensāciju nesola – apgalvo, ka pastāv tikai iespējamība, ka glutēns veicina vecuma demences rašanos. Un, jāatzīmē, jau paša pētījuma nosaukumā ir norāde uz to, ka runa ir par celiakiju, nevis par "visiem, pat veseliem cilvēkiem".

Varbūt tomēr ir kādi nopietnāki pierādījumi?

Varētu būt, ka būs. Pagaidām ir tikai teorētiskie pieņēmumi. Un katru, pat teorētisku pieņēmumu par glutēna kaitīgumu sensacionālisti uzpūš tik ļoti, ka brīnos, ka tie nepārplīst. Šādi ir ar zinātnieku Alessio Fasano, kas izvirza teoriju par glutēna lomu autoimūnās saslimšanās. Atkārtošos – teoriju, nevis neapgāžamus pierādījumus.

Par Fasano nevajadzētu lasīt glutēnofobu interpretācijas – tās ir ārkārtīgi pārspīlētas. Taču paša pētnieka paveiktais ir ārkārtīgi vērtīgs. Pirmkārt, Fasano ar kolēģiem ir atklājis zonulīnu – olbaltumvielu, kas var ietekmēt zarnu caurlaidību, izraisot tā saucamās "caurumotās zarnas". Skeptiskāks lasītājs, iespējams, ir apjucis – vai tik "caurumoto zarnu sindroms" nav šarlatānisms, ar ko aizraujas vietējie naturopāti? Neļauj sagrozīt sev galvu! Zinātnieku vidē par "caurumotām zarnām" sauc fizioloģiski iespējamu un normālu zarnu caurlaidību. Uz šo brīdi tiek pētīts, vai šī normālā parādība neizraisa autoimūnās saslimšanas. Gala atbildes vēl nav, tiek piedāvāti varianti. Savukārt šarlatāni jau ir pasludinājuši neizpētītu teoriju par patiesību, izdomājot neeksistējošo saslimšanu "caurumoto zarnu sindroms". Nav tāda sindroma. Tiek pētīts, bet nav pierādīts tas, ka šādā veidā rodas autoimūnās saslimšanas. Un, ja tas notiks, par to uzzināsim mēs visi un Nobela prēmijas birs viena pēc otras. "Caurumoto zarnu sindroms" ir murgi pirms Ziemassvētkiem.

"Bet, paga, mēs par glutēnu runājam!" – jūs teiksiet. Tā gan. Fasano pieņem, ka viens no faktoriem, kas varētu veicināt paaugstinātu zarnu caurlaidību, ir glutēns. Tikai tāds "sīkums" – Fasano ņem vērā arī ģenētiku, imunitātes problēmas un vides ietekmi. Taču glutēnofobi šo teoriju jau ir pasludinājuši par absolūtu pierādījumu glutēna kaitīgumam.

Fasano veic nopietnu un apjomīgu izpētes darbu par autoimūnu saslimšanu rašanos un nebļauj par sensācijām. Turklāt, runājot par glutēnu, kategoriski apgalvo – "tikai daži no mums zaudēs šo cīņu [ar glutēnu]" (21:40) un nemaz neiesaka atteikties no glutēna visiem pēc kārtas. Respektīvi, mums ir izvirzīta teorija, kas gaida pierādījumus. Zinātniskā teorija var būt gan pierādīta, gan apgāzta. Taču sensacionālisti jau pasniedz pliku teoriju kā gatavu pierādījumu.

Ko tad saka citi pētījumi?

Tests, tests, tests!

Es tā jūtu, dārgais lasītājs jau ir paspējis pāris reizes nožāvāties. Tāpēc piedāvāju nelielu izklaidi. Es zinu, ka tevi kaitina Facebook draugi, kas posto aizraujošus testa rezultātus no sērijas "Uzzini, kāda vienradža izkārnījuma krāsa tu esi", bet patiesībā tu pats tos gribi iziet. Nu, lūk, es gribu būt stilīga, tāpēc piedāvāšu tev šo iespēju. Uzmanību – tests "Kāds bezglutēna Ziemassvētku svinētājs tu esi?"

Testa nosacījumi ir vienkārši. Tev tiks piedāvāti glutēnofobu apgalvojumi un pētījumi, kas tos atspēko. Ja pēc atspēkošanas tu joprojām piekrīti, ka glutēns ir kaitīgs, piešķir sev glutēnpunktus!

1. Glutēns izraisa Alcheimera slimību.

Meklējam pētījumus! Meklējam un atrodam – tas pats pētījums ar 13 cilvēkiem, ko apskatīju augstāk. Tas ne tikai nesavelk kopā Alcheimera saslimšanu ar ne-celiakijas pacientiem, bet līdz galam nesecina pat to, ka glutēns var izraisīt šo saslimšanu celiakijas pacientiem.

Ja tu tomēr uzskati, ka glutēns izraisa Alcheimera saslimšanu pilnīgi visiem, piešķir sev 5 glutēnpunktus.

2. Glutēns izraisa vēzi.

Nekā nebija. Ir pētījumi, kas rāda, ka tieši otrādi – pilngraudu produktiem ir pret vēzi aizsargājoša iedarbība (un vēl arī šeit un šeit). Savukārt celiakijas slimniekiem, ja tie neievēro bezglutēna diētu, vēža rašanās ir iespējama.

Ja tu tomēr uzskati, ka glutēns izraisa vēzi arī ne-celiakijas slimniekiem, piešķir sev vēl 5 glutēnpunktus.

3. Glutēns izraisa neauglību.

Nav atrodami pētījumi par glutēna saistību ar neauglību veseliem cilvēkiem. Taču celiakijas slimniecēm, kā parāda pētījums, tā ir realitāte.

Ja tu joprojām uzskati, ka glutēns izraisa neauglību arī veseliem cilvēkiem, piešķir sev 10 glutēnpunktus.

4. Glutēns izraisa šizofrēniju.

Kaut cik jēdzīgu kopsavilkumu var izlasīt šeit. Īsumā – iespējams, ir saistība starp glutēna uzņemšanu celiakijas slimniekiem un šizofrēnijas rašanos, taču mehānismi nav ne pierādīti, ne izpētīti. Jāuzsver atkal – runa vienmēr ir par celiakijas slimniekiem, nevis veseliem cilvēkiem.

Ja tev tik un tā liekas, ka glutēns rada šizofrēniju pilnīgi visiem – piešķir sev vēl 10 glutēnpunktus.

5. Ar bezglutēna diētu ārstē autismu.

Nav pierādījumu tam, ka bezglutēna diēta palīdz pie autisma.

Ja tev joprojām liekas, ka autismu vispār var izārstēt tikai ar vienu pašu diētu – piešķir sev vēl 5 glutēnpunktus.

Un tagad – saskaiti punktus!

Ja tavs rezultāts ir virs 25 glutēnpunktiem – tu esi vareni aizrautīgs bezglutēna Ziemassvētku svinētājs! Žēl tikai, ka tava ome uzskata, ka glutēna nepanesamība ir mīts, un atnesa tev pilnglutēna kūku. Pirms apēst kūkas gabaliņu, neaizmirsti viņu nolamāt.

Ja tavs rezultāts ir 10 - 25 glutēnpunkti – tu esi mēreni aizrautīgs bezglutēna Ziemassvētku svinētājs! Šogad izvēlies svinēt Ziemassvētku mājās, jo sabiedriskā ēdināšana nekad nepiedāvās tev atbilstošu bezglutēna ēdienkarti. Kamēr īsts celiakijas slimnieks pasūtīs plikus frī kartupeļus un ēdīs tos, tu, lūdzu, nolamā visus, ko vien vari. Un noteikti padalies ar savu sāpi visos sociālajos tīklos.

Ja tavs rezultāts ir līdz 10 glutēnpunktiem – tu esi vāji aizrautīgs bezglutēna Ziemassvētku svinētājs. Iespējams, kādreiz, apmeklējot kafijotavu, tev uznāk bēda par to, ka izpirkti visi bezglutēna mafini. Nepārdzīvo – nobildēt un ielikt Instgaramā var arī glutēna mafinu! Pieliec heštegu #glutenfree un neviens nepamanīs atšķirību.

Ja tavs rezultāts ir 0 vai tu neskaitīji glutēnpunktus vispār – tu esi normāls cilvēks. Bet pagaidi, kurš tad virzīs uz priekšu tirgu? Kam ražos bezglutēna industrija, ja paliks tikai celiakijas slimnieki un tādi kā tu? Ziemassvētki ir pārdomu laiks – aizdomājies!

Neko nezinu! Neēdu glutēnu, palika labāk!

Ir cilvēki, kas atzīmē, ka pēc bezglutēna diētas ievērošanas tie sāka justies labāk. To var izskaidrot ar vairākiem faktoriem:

• Tie bija cilvēki ar nediagnosticētu celiakiju, iespējams, bez simptomiem.
• Cilvēks līdz šim ēda neveselīgi, taču, atsakoties no glutēna, pārstrādāja ēdienkarti veselīgā virzienā.
• Cilvēkam bija nediagnosticēta kviešu alerģija.
• Cilvēkam bija alerģija uz kādu citu uztura sastāvdaļu, kas tika izslēgta kopā ar glutēnu.
• Labsajūta ir pašsuģestija – īpaši ņemot vērā to, ka dažs labs glutēnofobs labprāt pagrēko.

Kam es iesaku bezglutēna diētu?

• Cilvēkiem, kam dzīvē pietrūkst uzmanības. Paziņojot, ka tu neēd glutēnu, noteikti dabūsi līdzjūtības un labas karmas starus.
• Cilvēkiem, kam riebjas sabiedriskā ēdināšana. Jo pašpasludinātiem glutēnofobiem uzbļaut oficiantam par vāju bezglutēna izvēli ir goda lieta.
• Cilvēkiem, kas grib pakaitināt celiakijas slimniekus, stāstot par to, ka viņi neēd glutēnu, nemaz nenojaušot, ka tajā desā, ko viņi tur rokās, arī ir glutēns.
• Cilvēkiem, kas grib dažādot pārtikas izvēli celiakijas slimniekiem – jo lielāks tracis, jo vairāk mēģinās nopārdot.
• Cilvēki, kuriem bail ēst lietas ar pamatojumu "a ja nu nākotnē pierādīs, ka kaitīgs". Nez, vai viņus ietekmēja atzinums par to, ka sarkanā gaļa un gaļas izstrādājumi pie pārmērīga patēriņa var būt kancerogēni.
• Cilvēki, kuri vēlas paeksperimentēt. Bezglutēna diētas ietekme tiek pētīta saistībā ar vairākām saslimšanām, piemēram, endometriozi. Vienotas ainas nav, un, visticamāk, tā ir tā pati pašsuģestija, taču, ja ir vēlme pamēģināt – kāpēc nē? Tikai nedari pārsteidzīgus secinājumus.
• Un, protams, celiakijas slimniekiem, kuriem gluži vienkārši nav izvēles un kuriem lielākoties riebjas fakts, ka slimību pasniedz kā modes lietu.

Taču ar šo bezglutēna sāga vēl nav beigusies. Otrajā daļā mūs sagaida daudz izsmalcinātākas tēmas – bezglutēna mārketings un ne-celiakijas glutēna sensitivitāte jeb pieņēmums, ka arī veseli cilvēki var būt jūtīgi pret glutēnu. Nelielam ieskatam – cilvēki, kas paši diagnosticē sev glutēna sensitivitāti pētījumos nemaz nespēj identificēt, ar ko viņus baro – pārtiku ar glutēnu vai bez tā.

P.S.: Raksts var saturēt Zvaigžņu Karu spoilerus, tāpēc tiem, kas vēl nav paguvuši noskatīties filmu, vēlams atlikt šo rakstu uz vēlāku laiku. Oh, wait…