Nepopulāri par ģenētiski modificētu pārtiku

Esat redzējuši visāda veida fantastikas filmas ar sižetu, kur varoņi izmūk ārā no kāda psihes manipulācijas eksperimenta un dzīvo laimīgu dzīvi? Un tad uzrodas kāds ļaunais, pasaka triggerphrase, un labais varonis momentā kļūst par pakļāvīgu slepkavošanas mašīnu ar aptumšotu prātu? Tikai pāris vārdi noteiktā secībā – un atslēdzas visas spējas pašam kontrolēt savas izvēles. Fantastika? Ne gluži. Reālajā pasaulē arī ir viena vareni iedarbīga "aktivētājfrāze". Vai, būsim precīzāki, abreviatūra. ĢMO jeb ģenētiski modificēti organismi.

Par ko es tagad runāšu?

ĢMO paver iespējas plašām diskusijām. Taču mans mērķis ir apskatīt pētījumus tikai un vienīgi par ĢMO ietekmi uz veselību. Mans mērķis nav runāt par to, ka ĢMO var veicināt negodīgu konkurenci, neļaujot izpausties mazām zemnieku saimniecībām – tas nebūt nav manā kompetencē. Mans mērķis nav celt augšā pesticīdu jautājumu – ar pesticīdiem apstrādā gan ĢMO, gan ne-ĢMO pārtiku. Mans mērķis nav runāt par to, kādu ietekmi ĢMO atstāj uz vidi – par to lai spriež vides zinātnieki. Tāpēc šis ir tikai un vienīgi par ģenētiskās modifikācijas ietekmi uz veselību un uzskatiem par to.

Kas tad ir ģenētiskā modifikācija?

Cilvēki vienmēr ir gribējuši, lai pārtika, ko viņi audzē, pēc iespējas mazāk iet bojā un dod pēc iespējas kvalitatīvāku ražu. Viena no tādām metodēm ir selekcija: cilvēks ātri vien saprata, ka, krustojot labas kvalitātes dārzeni ar citu labas kvalitātes dārzeni, sanāk superīga raža. Taču zinātnes sasniegumi nestāv uz vietas, un aptuveni 1973. gadā pasaule tika iepazīstināta ar ģenētisko modifikāciju. Tās ideja ir pavisam vienkārša: ja organismam A ir kāda laba īpašība, slēdzīti, kas to īpašību palaiž, var izolēt un pārcelt uz organismu B, kas arī tam palaidīs to pašu labo īpašību. Piemēram, kukurūza. Iedomājies, iestādīji tu kukurūzu, gaidi ražu un naudu, par ko barot ģimeni, bet kukurūzai uzbrūk kāpuri un apēd pusi no ražas. Cik labi būtu, ja kāpuri kukurūzu neēstu! Ģenētiskā modifikācija piedāvā risinājumu: turpat augsnē dzīvojas baktērija vārdā Bacillus thuringiensis. Baktērijai ir gēns, kas veicina tādu vielu izstrādi, kas kāpurus nogalina. Šo gēnu var izolēt no baktērijas un ievietot kukurūzas sēklā. Tagad arī kukurūza, kas no tādas sēklas izaugs, izstrādā vielas, kas kāpurus nogalina. Viela aktivizējas tikai tad, kad nonāk kāpura gremošanas sistēmā un nogalina to, cilvēka organismam nekādi nekaitējot. Cilvēks neapēd izdalīto vielu, bet tikai gēnu, kas nosaka tās izdalīšanos. Un kas ir gēns? Gēns ir DNS daļa. Kas ir DNS? Makromolekula, kas veiksmīgi sagremojas. Jo absolūti viss, ko mēs apēdam, satur gēnus.

Kukurūza ir tikai viens piemērs. Šajā video, piemēram, var noskatīties, kā ģenētiski modificēta papaija kļuva izturīga pret augu vīrusu.

Anti-ĢMO aktīvistiem ļoti patīk ilustrēt savu rakstu ar baisām bildītēm, kurās augli piešpricē ar "ķīmiju". Tam gan nav nekādas saistības ar gēnu modifikāciju.

Nekaunīgi un šķībi izgriezts no GMOanswers.

Kāpēc pārtika tiek ģenētiski modificēta?

Lai arī pastāv uzskats, ka ģenētiskā modifikācija tiek realizēta, lai palielinātu augļu un dārzeņu izmērus, veicinātu ilgu uzglabāšanos vai paspilgtinātu krāsu un garšu – tas nav ĢM mērķis. Uz šo brīdi ĢM tiek veikta ar mērķi:

• paaugstināt labības izturību pret vīrusu vai kukaiņu izraisītām saslimšanām;
• veidot rezistenci pret herbicīdiem – kamēr nezāles, ko apstrādā ar herbicīdiem, mirst, pats augs paliek sveiks un vesels.

Tiek eksperimentēts arī, veidojot produktus ar paaugstinātu uzturvērtību, piemēram, rīsus ar paaugstinātu beta-karotīna saturu.

Uzskats Nr. 1: Organisms nespēj sagremot ĢMO, jo tie neeksistē dabā

Bieži vien tiek pausts uzskats, ka ĢMO ir monstri – pa pusei augi, pa pusei dzīvnieki. Taču tā nav – augs paliek augs. Ir jāsaprot, ka uz augu tiek pārcelts nevis fiziski sataustāms gabals no, piemēram, baktērijas, bet tikai izolēts gēns, kas atbild par kādu noderīgu funkciju. Dabaszinātniekiem tagad izdegs acis no vienkāršošanas, bet es vienkāršošu – gēns ir strikti noteiktu vielu secīga kombinācija. Kombinācijas ir iespējamas neskaitāmi daudz, taču paši pamati, uz kā būvējas gēni, ir vienādi visiem organismiem. Ģenētiskās modifikācijas laikā unikālai vielu kombinācijai tiek pievienota klāt vēl viena vielu kombinācija. Līdz ar to ģenētiski modificēts organisms nav nekāds ķep-ļep no divām nesavienojamām vienībām. Kukurūza paliek kukurūza, tikai tai klāt nāk gēns ar noderīgu funkciju, kas tajā ļoti smuki ierakstās un nekaitē. Viens gēns neraksturo visu dzīvo organismu – organisms ir daudzu, dažādu gēnu savienojums.

Pastāv mīts, ka gēni netiek sagremoti. Tas ir ļoti aplami, jo viss, ko mēs apēdam, ir sveša ģenētiska informācija. Apēdot cūkgaļas karbonādi ar kartupeļiem un tomātiem, mēs sagremojam cūkas, kartupeļu un tomātu ģenētisko informāciju. Visi gēni tiek sagremoti vienādi, lai arī no kurienes tie nenāktu. Gremošanas trakts izstrādā enzīmus, kas visu, ko mēs apēdam, sašķeļ līdz taukskābēm, aminoskābēm un glikozei. Gēns, kas pievienots klāt, ne ar ko nav īpašs. Tas tiek uzņemts un pārstrādāts līdzīgi kā jebkura cita viela. Ko vēl vajag atcerēties? To, ka nav svarīgi, vai dabā eksistē tāda kukurūza vai neeksistē. Organisms negremo kukurūzu kā vienotu vienību. Organisms sašķel katru vielu atsevišķi. Un, pat ja gēni netiek sašķelti gremošanas traktā, tie nenonāk tālāk par plazmu. Nekāda tālāka mijiedarbība ar cilvēka DNS nenotiek.

Gēni sagremojas. Ja tas nenotiktu, mēs vairs nebūtu cilvēki, bet tas, ko mēs ēdam – šoreiz ne metaforiski. Vairāk par to pašu ĢMO kukurūzu – šeit.

Uzskats Nr. 2: Eksistē tomāts ar zivs gēnu

Cilvēki mēdz novelt uz ĢMO jebko – to, ka ābolam apkārt ir vaska kārtiņa (kas, starp citu, rodas pavisam dabīgi ziemas ābolu šķirnēm), to, ka hamburgers ilgi nebojājas (kam ir pavisam racionāls izskaidrojums), to, ka auglim vai dārzenim ir liels izmērs (ko var mierīgi panākt ar selekciju). Es, goda vārds, esmu dzirdējusi viedokli, ka daži tomāti ož pēc zivīm, jo tomātos ir zivju gēni. ĢMO ir daudz mazāk, nekā varētu likties. Ir veikti dažādi eksperimenti, tajā skaitā arī zivs gēna pievienošana tomātam, lai padarītu to izturīgu pret aukstumu un salu, taču šāds tomāts nekad netika palaists pārdošanā.

Nekaunīgi un šķībi izgriezts no GMOanswers.

ASV uz šo brīdi komerciāli ir pieejami tikai 9 GMO produkti:

• Sojas pupiņas
• Kukurūza
• Papaija
• Kartupeļi
• Rapsis
• Kokvilna
• Lucerna
• Cukurbiete
• Sviesta ķirbis

Uzskats Nr. 3: Bez ĢMO var mierīgi iztikt

Vai esat kādreiz redzējuši ar I tipa cukura diabētu slimu cilvēku, kas varētu iztikt bez insulīna? Ja ģenētiskā modifikācija neeksistētu, slimnieki joprojām būtu spiesti injicēt insulīnu, kas iegūts no cūkas vai liellopa aizkuņģa dziedzera, kas bija dārgs un varēja izraisīt alerģiskās reakcijas. Tagad insulīnu ražo ĢM baktērijas ar cilvēka insulīna izstrādes gēnu. Vienkārša un saprotama animācija par procesu ir pieejama šeit.

Uzskats Nr. 4: Franču zinātnieks Seralini ir pierādījis, ka ĢMO izraisa vēzi

2012. gadā pasauli nošokēja molekulārā biologa Žila Ērika Seralini pierādījumi tam, ka ĢMO izraisa vēzi. Taču pētījums saņēma lielu kritikas devu no citu zinātnieku puses, un publikācija tika atsaukta, ko vēlāk gan atkārtoti publicēja cits apšaubāmas kvalitātes žurnāls. Pētījuma rezultāti bija šķietami nepārprotami: ĢMO izraisa vēzi un virkni bojājumu žurku iekšējiem orgāniem. Šoks, panika, anti-ĢMO kustības rindas vairojas kā laboratorijas žurkas. Redzot tik šokējošus rezultātus, citi pētnieki pieprasīja Seralini pētniecības datus, ko viņš vispirms atteicās dot. Kad tie beidzot tika iegūti, tika noskaidrots:

• Seralini ir paņēmis pētījumiem neatbilstošu žurku sugu - Sprague-Dawley žurkām ir tendence uz spontānu audzēju veidošanos neatkarīgi no citiem apstākļiem. Proti, ilgstoši uzturot žurkas dzīvas, vairs nevar noteikt, vai audzējs rodas no uztura vai spontāni. Žurkas tika pētītas, būdamas jau ļoti vecas, kad orgānu bojājumi rodas paši no sevis.
• Nepareiza datu statistiskā analīze, piemēram, nav skaidrības par to, cik ilgi nodzīvoja žurkas no abām grupām: tās, kas ēda, un tās, kas neēda ĢMO.
• Pārāk maza žurku izlase.

Pētījumu atsauca, un, līdzīgi kā Endrjū Veikfīlds ar vakcīnu-autisma kontroversiju, Seralini ir kļuvis par anti-ĢMO kustības elku, un viņa vārds ir apaudzis ar sazvērestības teorijām un viltus ziņām, kas regulāri uzpeld anti-ĢMO aktīvistu mājaslapās. Piemēram, par to, ka tiesa atzina Seralini pētījumu leģitimitāti. Patiesība, kā tas bieži notiek, ir citāda – tiesa nav pierādījusi pētījumu leģitimitāti, bet to vien, ka pētījuma rezultāti nav viltojums. Un tie tiešām nav viltojums, jo, atkārtošos, pie vainas bija nepareizi pielietota statistika un fakts, ka tika paņemtas tādas žurkas, kurām ir nosliece uz vēža rašanos.

Es esmu redzējusi Seralini uzstāšanos. Viņš ir harizmātisks, pārliecinošs un ar aktīvu pozīciju. Tajā vakarā pa zāles durvīm es izgāju kā pārliecināta viņa fane. Par laimi, tas ātri pārgāja.

Uzskats Nr. 5: ĢMO izraisīs jaunas alerģijas

Alerģijas var izraisīt jebkas, un alerģija rodas arī uz pašu veselīgāko pārtiku, piemēram, selerijām vai riekstiem. Jā, pastāv risks, ka ĢM pārtika var būt alerģiska, tāpēc tai piemēro drošības izvērtējumu. Ja ĢM pārtika veicina alerģijas, to nedrīkst laist pārdošanā. Piemēram, testējot soju ar Brazīlijas rieksta gēnu, tika atklāts, ka produkts var izraisīt alerģiju. Vai kāds redzējis kaut ko tādu pārdošanā? Nē.

Uzskats Nr. 6: ĢMO drošību ir pierādījuši tikai paši ĢMO ražotāji

Šis ir viens no izplatītākajiem uzskatiem, kura pamatā ir doma, ka ĢMO pēta tikai paši ražotāji, neļaujot to darīt citiem. Padomājiet – kā ir iespējams aizliegt pētīt... ēdienu? Protams, neviens sevi cienošs ražotājs nemētāsies ar tehnoloģijas noslēpumiem, bet paņemt gatavu produkciju un pētīt nevar aizliegt neviens. Tas ir absurds. Ir pieejams daudz neatkarīgu pētījumu par ĢMO nekaitīgumu gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Šeit var iepazīties ar pētījumu sarakstu, kas apliecina, ka dzīvnieku, kurus baro ar ĢM pārtiku, veselības stāvoklis nemainās. Ja efekti no ĢM pārtikas uz dzīvnieku veselību būtu jūtami, lauksaimnieki beigtu barot dzīvniekus ar šāda veida pārtiku – jo slimi dzīvnieki nav finansiāli izdevīgi. Vairāk par šo vienkāršā valodā var izlasīt Forbes rakstā.

Šeit ir pieejams saraksts ar starptautisko zinātnisko organizāciju atziņām par ĢMO drošību. Šeit uz drošības jautājumiem atbild Pasaules Veselības organizācija.

Vairāk informācijas par to, ka ĢMO pārtika ir tikpat droša cilvēkam kā ne-ĢMO pārtika un tās pētniecības nianses, var atrast šeit, šeit un šeit.

ĢM pārtika ir vispētītākā pārtika pasaulē, ko aktīvi turpina pētīt. Gan neatkarīgas organizācijas, gan pats ražotājs. Jā, ražotājs mēdz sponsorēt pētījumus, un, ja šāds pētījums ir publicēts labā žurnāla, ir obligāti jānorāda pētījuma sponsors.

Jebkurai ĢM pārtikai, kas ir nonākusi tirgū, ir izpētīts:

• toksiskums;
• alerģiskums;
• ievadītā gēna stabilitāte (kas notiek ar gēnu, nonākot cilvēka vai dzīvnieka organismā);
• citas organisma reakcijas uz apēsto pārtiku.

Un, visbeidzot, šeit ir 1783 dažāda dizaina un tēmu pētījumi par ĢM pārtiku, kas skar ne tikai drošību, bet arī citus jautājumus. Daudz lasāmvielas!

Uzskats Nr. 7: Netiek pētīti cilvēki ilgtermiņā, tāpēc neko vēl nevaram zināt

Pētījumi, ko veic saistībā ar ĢMO, eksistē tieši tik ilgi, cik eksistē ĢMO. Ir ļoti grūti pētīt cilvēkus ilgtermiņā: lai to realizētu, būtu nepieciešams iesēdināt dalībniekus laboratorijcietumā uz kādiem 70 gadiem, kur viņi saņems vienādu vidi, vienādu uzturu, un būtu vēlams arī savākt cilvēkus ar vienādu visa veida saslimšanu risku. Vieglāk būtu, ja kāds piedāvātu mehānismu, kā ĢM pārtika var izraisīt bojājumus, bet, kopš pierādīts, ka pārtikas DNS neietekmē cilvēka DNS, diskusija notiek tikai saistībā ar pesticīdiem un herbicīdiem. Bet, kā jau teicu ievadā, pesticīdi un herbicīdi ir globāla lauksaimniecības, nevis ekskluzīvi ĢMO tēma. Citas tēmas – ētiku, vidi un godīgas konkurences jautājumus – es atstāšu atbilstošās jomam kompetentajiem cilvēkiem.

Labas pārdomas par šo tēmu lasi šeit un šeit.

ĢMO ir kontrintuitīvs

Šis ir burvīgs gabals, kas īsumā izskaidro, kāpēc cilvēkiem ir tik grūti pieņemt ideju par to, ka ĢM pārtika ir droša. ĢMO ideja ir ārkārtīgi kontrintuitīva un izraisa bailes. Bailes par to, ka cilvēks pēkšņi sācis tēlot dievu un graut dabas objektu stabilitāti. Jo, kamon, mēs izvelkam gēnu no baktērijas, lai ieliktu to kukurūzā, lai kukurūza neietu bojā. Padomājiet par to vēlreiz. Gēnu. No. Baktērijas. Ieliekam. Kukurūzā. Tas ir tikpat fantastiski neticami, cik reāli.

Dažreiz es domāju par to, kas būtu, ja jau no paša pirmsākuma pie ĢMO komunikācijas strādātu zinošs PR cilvēks, kas laicīgi saprastu, ka jēdziens "ģenētiski modificēts" izraisa bailes, nevis izpratni. Interesanti, kas būtu, ja to nosauktu, teiksim, par "funkcionāli uzlaboto pārtiku" un pasniegtu atbilstošā mērcītē. Iespējams, publika šo ideju apēstu kā karstu pīrādziņu.