Vai tiešām govs piens nav piemērots cilvēkam?

Čau, čau, dārgie lasītāji! Šo, visticamāk, būsiet dzirdējuši: zemi – zemniekiem, rūpnīcas – strādniekiem, govs pienu – teliņam. Uzskats par to, ka govs piens nav piemērots cilvēka organismam, soļo pa pasauli. No sākuma šis sauklis bija tikai dzīvnieku tiesību jautājums – skat, nav labi vardarbīgi izmantot govis kā piena kombinātu – bet tagad šis uzskats ir apaudzis ar viltus veselības faktiem. Ik pa laikam uzrodas kāds, kas sludina, ka piens kaitē, izraisa kaulu trauslumu, vēzi, banku krīzes un nav labs kalcija avots. Es esmu šeit, lai pierādītu, ka tā nav taisnība. Lai saniknoti taisnības cīnītāji nemestu manā virzienā brīvo vistu olas, atrunāšu uzreiz, ka šī nav diskusija par dzīvnieku tiesībām un ētiku – tam meklējiet citu kara lauku. Es apskatīšu tikai un vienīgi piena piemērotību cilvēka organismam.

Arguments Nr. 1: piens nestiprina kaulus

"Atveram acis, tizlās aitas – piena industrija mums melo," saka cilvēki, kas nav ieinteresēti, lai citi dzer pienu. Piena heiteri apgalvo, ka uzskats par to, ka piens stiprina kaulus, tika radīts reklāmas nolūkiem, bet patiesība, protams, ir baisa un nelāga – piens izraisa kaulu trauslumu. Lai arī tas izklausās pēc sazvērestības teorijas, uzskatam ir pamats – tā kājas aug no 2014. gada zviedru pētījuma, kurā atklāts, ka cilvēki, kuri izdzer vairāk par trim glāzēm piena dienā, mirst agrāk un viņiem biežāk lūst kauli [1]. Kā tas bieži mēdz notikt – paši zinātnieki brīdina, ka rezultāti jāinterpretē uzmanīgi, bet tauta jau krīt panikā un bļauj. Kas jāzina par šo pētījumu?

Pirmkārt, ir grūti saprast, vai tiešām piens ir tas, kas bijis pie vainas. Ir izvirzīti pieņēmumi, ka osteoporozi veicina pārāk liels dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu īpatsvars uzturā, nevis viens pats nabaga piens. Tiek pētīts, vai pie vainas nav arī piena cukurs galaktoze, bet pārliecinošu rezultātu mums vēl nav. Otrkārt, zviedru pētījums tika veikts, ignorējot pilnu uztura ainu - kas zina, varbūt papildus tam, ka šie dzēra pienu, bija arī pīpējuši un buhājuši uz nebēdu. Treškārt, ir virkne pētījumu, kas apgāž iepriekš minētos rezultātus: pienam ir tikai pozitīva ietekme uz kauliem, kas turklāt ir īpaši izteikta vietās, kur biežāk novēro kalcija deficītu. Arī centieni apstiprināt zviedru iegūtos datus nav bijuši veiksmīgi – 12 gadu ilgs pētījums parāda, ka piens neveicina kaulu trauslumu. [2] [3] [4] [5] [6].

Taisnības labad gan būtu jāpiebilst, ka piens nav nekāds svētais ūdens, kas vienīgais nodrošina labu kaulu veselību, taču ir ļoti būtisks kalcija avots. Kas mūs vedina uz nākamo argumentu…

Arguments Nr. 2: piens nav labs kalcija avots

Pret cipariem cīnīties ir grūti, tāpēc bieži vien uzpeld tabulas, kas pierāda, cik pienā patiesībā maz ir kalcija. Govs piens satur 125 mg kalcija uz 100 g produkta, magoņu sēklas – 1438 mg, sezama sēklas – 975 mg, bet kaltētas dilles – afigeķ – 1784 mg kalcija uz 100 g produkta! Liekas, ka piens zaudē un var iet uzpīpēt stūrī? Ne gluži. Pirmkārt, padomāsim par apjomiem. 100 ml piena var izdzert vienā rāvienā, bet sakiet, lūdzu, cik daudz būs trako, kas vēsā mierā apēdīs 100 g magoņu sēklu vai kaltētu diļļu? Otrkārt, no augu izcelsmes avotiem kalcijs uzsūcas daudz sliktāk: labi tas uzsūcas D3 vitamīna klātbūtnē, kas ir pienā, bet nav augos. Turklāt, augu izcelsmes produkti var saturēt arī fitātus un oksalātus, kas bloķē kalcija uzsūkšanos. To, cik daudz kalcija uzsūcas no dažādiem produktiem, noskaidro šeit. Bet tas pat nav svarīgi. Kāpēc vispār ir radies kaut kāds absurds karš, kurā par katru cenu jāuzvar vai nu pienam, vai nu augu kalcijam? Ir superforšiņi, ka pastāv dažādi avoti kalcija uzņemšanai. Vegāns to uzņems no augiem, visēdājs – kombinējot pienu ar citiem avotiem. Kur, lūdzu, problēma?

Arguments Nr. 3: piens izraisa vēzi

Apgalvojums "piens izraisa vēzi" ir ļoti nenopietns, jo vēzis nav viena vienota slimība. Turklāt, vēzis ir multifaktoriāls, kas nozīmē, ka viens pats pārtikas produkts diez vai būs vienīgais slimības iemesls. Ir jārunā par konkrētiem vēža paveidiem, tāpēc ieskatīsimies pētījumos. Īsumā – čau, nekas īsti nav skaidrs. Pētījumi liecina, ka piens, iespējams, pasargā no zarnu, krūts un urīnpūšļa vēža, bet var būt saistīts ar prostatas vēzi, taču pierādījumu bāze ir tik vāja, ka neviens zinātnieks vēl nesteidzas neko skaļi paziņot [7] [8] [9]. Arī par prostatas vēzi nav skaidrības – vai pie vainas ir pats piens, vai fakts, ka tajā ir daudz tauku un kalcija [10].

Arguments Nr. 4: bet pienu nepanes!

Kopš runas par savām un savu bērnu nebūšanām ar pārtiku ir teju modes lieta, var sākt likties, ka visi pēkšņi nepanes pienu un tā ir zīme tam, ka piens ir kaitīgs. Nē, tā ir zīme, ka dažiem nav paveicies. Spēja šķelt piena cukura laktozi ir milzīga dabas dāvana, kas dota cilvēcei. Daži dzīves laikā šādu iespēju zaudē, un novērots, ka uz vecumdienām paliek grūtāk tolerēt ne tikai paģiras, bet arī pienu. Taču tā ir un paliek tikai alerģisko un nepanesošo cilvēku bēda, kura nav arguments piena kaitīgumam. Jo, nu vai ziniet, ir alerģija arī uz selerijām. Vai kāds gribēs piekaut nabaga seleriju?

Arguments Nr. 5: īsta piena vairs nav

Lai arī cik reizes pārtikas tehnologi nebūtu skaidrojuši, neticīgie joprojām netic, uzskatot, ka piens veikalu plauktos ir neīsts. Te nu ir jāsaprot, ka, ja gribas nodrošināt pasauli ar pienu, pieslēgt ikvienu pie govs pupa nav laba ideja – ir jāmeklē risinājumi, lai piens ir drošs, patīkams lietošanā, viegli transportējams un kaut cik uzglabājams. Tieši tāpēc pienu pasterizē, homogenizē jeb izlīdzina konsistenci un iepako. Šo procesu ietvaros galvenais, kāpēc dzeram pienu – kalcijs un olbaltumvielas – nezūd. Vairāk par pienu veikala plauktos rakstīju šeit.

Vai bez piena var iztikt?

Jā, bez piena var iztikt – gan bērni, gan pieaugušie, jo piens ir efektīvākais, bet ne vienīgais kalcija un olbaltumvielu avots. Ir muļķīgi pielūgt piena glāzi, cerot, ka tā atrisinās visas tavas veselības problēmas. Atslēga (atkal, nu cik var) slēpjas mērenībā. Nedrīkst aizmirst, ka piens tomēr ir dzīvnieku izcelsmes produkts ar lielu piesātināto tauku daudzumu, tātad litriem to dzert nedrīkst. Cik daudz drīkst? 200 – 300 ml dienā ir pavisam OK [11].