13:15 28.12.2015
Mēs dzīvojam tādā informācijas pārpilnības laikmetā, ka vērtīgākais, ko tu vari iegūt, ir cilvēku uzmanība. Tāpēc, ja neesi zivs uz riteņa, kas žonglē ar piecām bumbiņām, vienlaicīgi spēlējot ģitāru, varbūt nemaz nav vērts cerēt, ka izsitīsies cauri informācijas mūriem un uzreiz nokļūsi cilvēku uzmanības centrā. Un uztura zinātne, diemžēl, nav zivs uz riteņa.
Ja es gribētu uzrakstīt par zinātniski pamatotu veselīgu uzturu, tas būtu neinteresantākais saturs pasaulē. Iedomājies uz brīdi, ka atrodies istabā ar datoru, kur tev gar acīm slīd ziņu virsraksti, un ir ātri jāveic izvēle par labu potenciāli interesantākai ziņai. "Kā rēķināt kalorijas" ir gaužām garlaicīgi, kamēr "Sensacionāli – uzņemtām kalorijām nav saistības ar lieko svaru" ir klikšķa vērts. "Graudaugi vēža profilaksei" varētu būt izvēle, ja vien blakus nestāvētu "Saldēts citrons ārstē vēzi labāk par ķīmijterapiju". Tālāk padota un atražota tiek tikai tā informācija, kas jau ir izgājusi pirmos uzmanības filtrus. Kad es biju maza, man bija makšķerēšanas spēle, kur ar rotaļu makšķeri bija jāizvelk ārā zivtiņas no baseina. Taču būtu naivi uzskatīt, ka zivtiņas tur atpeldēja nejaušības rezultātā. Baseinu izveido tavas iepriekšējās izvēles, laiki, reposti, klikšķi un pieprasījums. Un var gadīties, ka visas zivis baseinā ir visnotaļ sapuvušas. Un, ja vakariņās vēlies kaut ko kvalitatīvu, būs vien jābrauc makšķerēt jūrā.
Viena no lielām zivēm, kas šobrīd ar baudu plunčājas mūsu baseinos, ir naturopātija un naturopātisks uzturs, kas par savu pamatpostulātu sludina dabas un paša ķermeņa spēku dziedināt sevi. Naturopātija:
Jauki un nekaitīgi? Nekā nebija! Šāda pieeja ārstēšanai un uzturam ir bīstama: alternatīvā medicīna ir diversants, kas nepamatoti mazina ticamību medicīnai un farmācijai un par ne mazu naudu tirgo mums brīnumus.
Naturopātija ļoti veiksmīgi izmanto "melns – balts" pieeju, apgalvojot, ka viss, kas nāk no dabas, ir "labs", savukārt viss, kas nāk no farmācijas – "ķīmisks" un "slikts". Rezultātā cilvēkiem rodas nekritiskas bailes no zālēm. Nereti ir sastopami gadījumi, kad ticība "dabas spēkam" ir tik liela, ka mātes atsakās dot pretdrudža līdzekļus zīdaiņiem ar temperatūru pāri 40 °C, cerot uz ledus kompresi un liepziedu tēju vien.
Taču praksē farmācija nebūt nenoliedz augu izcelsmes vielas. Vēl jo vairāk, farmācija ražo augu preparātus, kuru sastāvā ir no augiem iegūtas aktīvās vielas. Piemēram, pētījumi parāda, ka asinszāle darbojas kā antidepresants, savukārt sennas tabletes vai tējas ir līdzeklis pret aizcietējumu. Farmācija izskata visādas izcelsmes risinājumus, nevis vardarbīgi vēlas "indēt" cilvēci ar "ķīmiskām" zālēm.
Tikpat nekritisks ir uzskats par to, ka dabas vielas ir 100% nekaitīgas. Te var iepazīties ar augu izcelsmes līdzekļu blakusefektiem. Turklāt, nav korekti pieņemt, ka ārstē jebkāda augu izcelsmes viela.
Jāatzīst – farmaceitiski risinājumi ne vienmēr ir perfekti. Piemēram, ārstiem ir aktuāla problēma ar pārmērīgi lielu antibiotiku izrakstīšanu. Taču ārsti to apzinās un paceļ šo jautājumu pašu mediķu vidē. Taču tas nenozīmē, ka tas ir arguments par labu tiem, kas bļauj, ka spēj izārstēt vēzi ar dabas veltēm vien. Ir jāmāk izvērtēt, kad var iztikt ar zāļu tēju, bet kad ir jāķeras klāt smagai artilērijai – antibiotikām. Nedrīkst nekritiski mest visas zāles vienā maisā, pasludinot par "ļaunumu". Nedrīkst nekritiski lietot arī dabas izcelsmes vielas. Vai zināji, ka asinszāle spēj samazināt hormonālas kontracepcijas efektivitāti?
Pretnostatot dabu farmakoloģijai, naturopātija un citas alternatīvās medicīnas nozares kārtīgi piemēslo augsni sazvērestības teoriju uzplaukšanai. "Mediķiem nav izdevīgs vesels cilvēks" – bļauj sazvērestības teoriju piekritēji. Dažreiz aiziet tik tālu, ka par sazvērestību tiek pasludinātas pat onkoloģisko slimību ārstēšanas iespējas. Taču pietiek ar dažiem aprēķiniem, lai saprastu, ka ārstēt cilvēku ilgtermiņā ir finansiāli daudz izdevīgāk… nekā pārdot viņam zāļu iepakojumu. Parēķināsim!
Pieņemsim, ka mums ir slimnieks X. Slimnieks X varētu atveseļoties nedēļas laikā, ja lietotu antibiotikas, kas maksā, pieņemsim, 20 eiro. Taču mūsu slimnieks tic medicīnas sazvērestībai un savus 20 eiro kabatā sazvērniekiem neliks. Slimība ieilgst. Parādās sarežģījumi. Ātrās palīdzības brigāde aizgādā pusbeigtu slimnieku X uz intensīvo terapiju.
Visi, kas ir uzturējušies slimnīcā, zina, ka parasti ir jāmaksā tikai par gultasvietu, kas vidēji ir 15 eiro dienā. Visu pārējo apmaksā vai līdzfinansē valsts – un tas maksā ļoti, ļoti daudz. Te var iepazīties ar pilnām cenām par procedūrām, ko veic slimnīcā. Pieņemsim, ka mūsu pacientam X bija nepieciešama galvas smadzeņu magnētiskā rezonanse – tas vien jau izmaksā pāri 100 eiro. Ja nepieciešams operēt – cena var sasniegt tūkstošus. Tev joprojām liekas, ka sazvērniekiem ir izdevīgi ražot zāles, kas ātri un efektīvi apstādina saslimšanu? Zāļu cenas ir nieks salīdzinājumā ar slimnīcas procedūru izmaksām. Sazvērestība būtu, ja farmaceiti zinātu, kā palīdzēt slimniekam X, taču rūpīgi to slēptu, lai ārstētu vairāk un vairāk viņa saslimšanas sarežģījumu.
Protams, ka farmācija ir bizness. Zāļu ražotājam, gluži kā mums visiem, jāpaēd pašam, jāpabaro ģimene, suns un jāuzbūvē jumts virs galvas. Jaunu zāļu pētniecībai aiziet lielas summas, un neviens nestrādās par brīvu. Jā, tas ir bizness. Bet, nē, tā nav sazvērestība.
Bieži vien gadās dzirdēt, ka ārstus interesē tikai pelņa. Bet vai kāds mēģinājis paskatīties, cik maksā, piemēram, naturopāta vai homeopāta konsultācija? Cenu, kas būtu zemāka par 60 eiro, neatrodu. Un pašas zāles bez maksas arī nedala.
Klasiskā frāze, ko var dzirdēt no naturopātiem – "ārsti ārstē tikai saslimšanas sekas, nevis cēloni". Šis man vienmēr ir licies īpaši amizanti. Gara acīm redzu, ka dermatovenerologs ceļo pagātnē pie pārīša kluba tualetē, ar viedu skatienu novicina abiem gar degunu prezervatīvu un pasaka: "Izmantojiet! Citādi viens no jums dabūs sifilisu!" Vai ģimenes ārsts kā supervaronis norauj nost cilvēka roku no durvju roktura ar kliedzienu "Nepieskaries! Citādi pēc divām dienām nāksi pie manis ar rotavīrusu!" Tā tiešām būtu cēloņu, nevis seku ārstēšana. Šī visnotaļ lipīgā frāze, ko izmanto naturopāti, norāda uz ārstu viltus nespēju ārstēt, bet pēc būtības nenozīmē neko. Pilnīgi neko. Cēloņus neārstē. Cēloņus nepieļauj ar profilaksi. Attiecīgi…
Viss darbību kopums, ko iesaka naturopāti, ir klasiskā veselības profilakse ar pasaku elementiem par uzturu. Taču paši "speciālisti" uzņemas arī ārstēšanu. Un ārstē ne tikai iesnas, bet arī vēzi, artrītu, cukura diabētu un citas saslimšanas, piebilstot, ka ārsti nu gan tikai zāles sadod, bet neko vairāk neiesaka. Nepārmetiet ārstiem to, kas viņiem nav jādara - profilakse ir tikai un vienīgi mūsu pašu ziņā. Pie ārsta nāk ar gatavu problēmu, kurai nepieciešams tūlītējs risinājums. Ārsts var ieteikt sakārtot miega stundas, nesmēķēt, sportot, bet to izpildījums ir tikai un vienīgi mūsu ziņā. Naturopātija nosoda ārstus par funkcijām, kuras ārstiem nav jāpilda. Naturopāts var nepamatoti ieteikt stumt sev iekšā kurkumu, lai uzturētu cukura līmeni asinīs normas robežās. Taču, ja cilvēks patiešām ir slims ar cukura diabētu, ar kurkumu vien līdzēts nebūs.
Nevar noliegt, ka ārsti savā aizņemtībā bieži vien neuzklausa pacientu līdz galam. Aiz kabineta durvīm stāv rinda, pusdienas ir izlaistas, un tam pa virsu vēl jāsakārto dokumentācija un atskaites. Ārstam tu vari būt zem slimību klasifikatora kategorizējams gadījums, savukārt tev tava saslimšana ir liela bēda un pārdzīvojums. Diemžēl ārstam ne vienmēr ir iespēja un laiks tevi uzklausīt. Naturopātam gan tāda būs. Tevi apčubinās un uzklausīs tik ilgi, cik tu vēlies. Tas ir ļoti jauki, bet nekādā gadījumā nav arguments par labu tam, ka jātic visam, ko naturopāti piedāvā. Piemēram, skriet taisīt kafijas klizmu, kas ir bīstama un bezjēdzīga.
Lai izvērtētu ārstēšanas kursu, ko pacientam piedāvā, nepieciešams apskatīt, vai kurss ir atzīts par efektīvu. Tāpēc ir jāvēršas pie medicīnas pētījumiem. Taču naturopātiem tādu nav, un tāpēc tie izmanto emocionāli daudz iedarbīgāku metodi – stāsta par savu vai citu brīnumizārstēšanās pieredzi no sērijas "izmetu tabletes, ārstējos ar dabu". Tu nezini ne pacienta vēsturi, ne slimības gaitu, pat ne precīzu diagnozi – viss, kas ir tev priekšā, ir tikai cilvēks un viņa stāsts. Un daudzi stāsti ir apbrīnojami līdzīgi: "dzīvoju neveselīgi, saslimu, sāku dzīvot veselīgi, atveseļojos". Vai tu tiešām ticēsi visam, ko lasi internetā? Veselīgs dzīvesveids nav tikai naturopātu prioritāte. To pašu var iegūt, konsultējoties ar uztura speciālistu un sporta treneri. Turklāt visi atveseļošanas stāsti bieži vien ir līdz galam neskaidri:
Nepārprotiet. Es nekādā gadījumā nenoliedzu citu cilvēku saslimšanas pieredzi, īpaši, ja saslimst jauns cilvēks. Pat vairāk – es zinu, kā tas ir. Es zinu izmisuma pilnu iziešanu no kabineta, saprotot, ka ārstam nav bijis laika atbildēt uz taviem jautājumiem. Es zinu vēlmi un gatavību ķerties pie jebkā, kaut vai pusnaktī kailai lēkt no Vanšu tilta Daugavā, jo perspektīva lietot tabletes visu atlikušo mūžu ir biedējoša. Taču šī smalkā un traumatiskā pieredze nenozīmē, ka tā ir jāliek augstāk par zinātni. Pieredze ir subjektīva, un, nebūdami ārsti, bieži vien neapzināmies, ka dabas produkts X nemaz nebija tas, kas mūs izārstēja. Iespējams, atveseļošanos panāca uzturēšanās slimnīcā un zāles, ko ārsts bija paspējis iedot. Iespējams, remisija bija iestājusies spontāni. Iespējams, palīdzēja dzīvesveida maiņa kopumā, kas arī bez naturopātijas būtu visnotaļ iespējama.
Vieglas iesnas tiešām var ārstēt, izmetot ārā visu aptieciņas saturu. Taču dažreiz aizraušanās ar alternatīvo medicīnu un ārsta laicīga neapmeklēšana var beigties letāli – piemēram, ja laicīgi netiek diagnosticēts vēzis.
Naturopāti ir paņēmuši uzturzinātni un padarījuši to par pasaku. Veselīgs uzturs ir lieliska labas veselības uzturēšana un saslimšanu profilakse, taču uzturs nav un nekad nebūs zāles. Naturopāti savukārt pavisam nopietni sludina, ka produkti ārstē saslimšanas. Piemēram, apgalvo, ka kanēlis palīdz atbrīvoties no liekā svara, palīdz pie reimatoīdā artrīta un cukura diabēta. Tas tā nav. Nevar noliegt – kanēļa labās īpašības tiek pētītas un zinātnieki izsaka pieņēmumus, ka tam varētu būt labvēlīgas īpašības, piemēram, cukura diabēta ārstēšanā, taču tas nav līdz galam apstiprināts un pierādīts, kā arī ir pilnīgi skaidrs – ar kanēli vien diabētu neizārstēsi. Un tas ir tikai viens piemērs. Praktiski katram produktam, ko ir iecienījis naturopāts, tiek pierakstītas zinātniskās fantastikas romāna cienīgas funkcijas. Īpaši nepieciešams izcelt naturopātu apsēstību ar viltus diagnozēm, piemēram, caurumoto zarnu sindromu, kam pieskāros jau iepriekšējā rakstā. Un citāts "gliadīns (glutēns) ir līdzīgs vairogdziedzera šūnām, potenciāli izraisot autoimūnu reakciju pret vairogdziedzeri" vien ir kaut kādas pašpasludinātas prēmijas vērts.
Ne mazāk iecienīts ir detokss – pieņēmums, ka mūsu organismā uzkrājas toksīni, ko nepieciešams izvadīt ārā ar īpaši ieteicamu produktu palīdzību. Uz aicinājumu "nosauc, kādi toksīni uzkrājas" naturopāti samulst un pazūd. Bet viņi skaidri zina, ka uzkrājas. Tas nekas, ka šie diez vai paši ar skalpeli pie līķa un ar audiem pie mikroskopa stāvējuši. Uzkrājas un viss! Nekādi mistiski toksīni neuzkrājas – sensacionālais supeorgāns akna (ja vien tam nav problēmu) izvada visu.
Naturopāts var apgalvot, ka nemaz nenoliedz klasisko medicīnu. Bet tas nemaina faktu, ka pati naturopātijas būtība pasīvi – agresīvā veidā izraisa nekritiskas bailes no ārstiem un zālēm. Naturopāts var apgalvot, ka dara tikai labas lietas, piedāvājot jaukas ēdienu receptes. Bet tas nemaina faktu, ka uzturam tiek pierakstītas neeksistējošas brīnumīpašības, ka uzturs tiek pasniegts kā zāles, kaut patiesībā ir tikai profilakse. Medicīnā ir papilnam problēmu. Ne visi ārsti ir labi ārsti, un arī labi ārsti mēdz kļūdīties. Farmācijā ir papilnam problēmu. Bet tas nenozīmē, ka naturopātu piedāvātie brīnumi strādā. Naturopāts ir tikai dārga izklaide veseliem un relatīvi veseliem cilvēkiem ar psihoterapijas elementiem. Naturopātisks uzturs ir kaut cik veselīgs uzturs un glītas receptes ar pasakainu pamatojumu.
P.S.: Un es gribētu redzēt, kas notiks ar tiem cilvēkiem, kuri izlasīs, ka kurkuma normalizē cukuru asinīs, izmetīs pa logu insulīna pildspalvu un gremos garšvielu. Es vienkārši nu ļoti gribētu to redzēt.
Sazināties:
Raksti: