"Mīli dzīvniekus, maita" jeb vegānu publiskā tēla analīze

Disklaimeris, lai aizvainojas tikai tie, kam patiešām jāaizvainojas: pilnīgi skaidrs, ka jebkādu interešu grupu veido dažādi cilvēki ar dažādiem viedokļiem, spējām un tēliem. Taču, ja grupas identitāte ir tik stipra, ka savu "-ismu" liek gandrīz vai pirms sava vārda un uzvārda – katrs grupas dalībnieks kļūst par visas kustības mērauklu. Šis ir stāsts par publisko tēlu un tiem, kas to grauj. Jo tie, kas nav ieinteresēti kustībā, neanalizēs, kas tur ir pajoliņš, kas – adekvāts. Un, ja grupas mērķis ir ieinteresēt – toč ir paranoidāli jāpiedomā pie katra sava vārda, kas tiek publiski pausts.

Tātad, vegāni. Tie, kuru dēļ noliec malā savu darbu un ieposto viņu diskusijās sulīga steika bildi. Tie, kas ģenerē nebeidzamu laiku skaitu taviem jokiem un kārtējo reizi pārliecina par to, cik laba bijusi tava izvēle ēst gaļu. "Jocīgie", "sekta", "besī"," "idioti". Un jau kādu laiku daļu no manas pelēkās vielas nodarbina jautājums – veči, a kāpēc tā? Jo, ja tā kārtīgi padomā, ideja par to, ka tu atsakies no savas baudas par labu dzīvnieka dzīvībai, neskatoties uz to, ka dzīvnieki ir garšīgi – tas taču ir riktīgi kruta. Nu gandrīz vai kā tie viedie, kas brauc uz kaut kādiem Himalajiem meditēt, pārtikt no rīsu saujas dienā. Cilvēks, kad neēd neko dzīvu – tas teorijā varēja būt kaut kas cēls, apbrīnojams, gaisīgs un tāds, ko tu cieni. Kāpēc vegāni izraisa tik daudz naida? Vēroju, ko raksta vegāni Latvijā, Krievijā un angliski runājošie.

Šis ir mans mīļākais vegānu joks un es vienkārši atstāšu to šeit, ok?

1. Jo dzīvnieku tiesībās iepin pseidozinātni

Vegānisms pēc savas būtības ir stāsts par ētiku un dzīvnieku tiesībām – tā ir izvēle nelietot uzturā produktus, kas iegūti, vardarbīgi izturoties pret dzīvu radību. Ja jautāsiet man – lielisks pamatojums. Taču izskatās, ka ar to vien nepietiek, tāpēc, uzsverot vegānisma priekšrocības, talkā nāk pseidozinātniskā artilērija.

1.1. Pārspīlē augu uztura veselīgumu

"Pārdomāts augu valsts uzturs veselībai nāks tikai par labu" – šis ir īsi, garlaicīgi, neiespaidīgi. Tāpēc daudzi vegānisma piekritēji labprāt saražo un izplata pārspīlētus uzskatus par to, ka augu valsts uzturs dziedina un ārstē visu uz pasaules. Jā, augu valsts uzturs var palīdzēt samazināt svaru, nodzīt uz leju slikto holesterīnu, atvieglo artrīta simptomus, profilaktiski darbojas pret vēzi un tam ir virkne citu labu īpašību. Bet, nē, pēkšņi pārejot uz keilu, vēzi neizārstēsi. Organisma vibrācijas "šūnu līmenī" nesakārtos. Auru no "slepkavības enerģijas" neattīrīs. Un pH diēta joprojām ir maldi.

1.2. Dēmonizē dzīvnieku izcelsmes produktus

Gribi, lai citi neēd gaļu un nedzer pienu? Iebiedē! Aktīvi tiek izplatīti maldinoši raksti par to, ka gaļa nesagremojas un aizdambē zarnas, visa gaļa jebkādā daudzumā izraisa vēzi (par gaļu un vēzi pamatoti lasi šeit), paskābina organismu un visādi citādi kaitē. Tiek palaistas pavisam nopietnas pretpiena kampaņas, kas, nebalstoties zinātnē, vaino pienu pie vairākām saslimšanām. Par katru cenu jāpierāda, ka piens ir draņķīgs kalcija avots, it kā nevar vienkārši vienoties, ka pienam ir iespējamas alternatīvas. Par piena "kaitīgumu", kad nāks iedvesma, uzrakstīšu atsevšķi.

1.3. Pievelk līdzi ezotēriku un "dabīgumu"

Vegānisms dažreiz ir kā vecums – nenāk viens. Tas apaug ar pārspīlēti veselīgu ēšanu, dabiskumu, ĢMO noniecināšanu, E-vielu vajāšanu, muldēšanu par čakrām, aurām un ajurvēdām. Rodas iespaids, ka vegāns obligāti ir superveselīgs ēdājs, viss tāds apgarots, dabisks, ekoloģisks un meditējošs. To tēlu aktīvi paķer arī pārtikas un kosmētikas ražotāji, kur vegan iet roku rokā ar natural. Tik ļoti, ka tas sāk kaitināt zinātniski domājošos vegānus. Starp citu, viena no manām mīļākajām pro-science videoblogerēm sauc sevi par Unnatural Vegan. Riktīgi daudz pasaka tāda lietotājvārda izvēle, jo, kamon, vegānisks uzturs var būt vareni neveselīgs. Vegānisms primāri nav par veselīgumu. Vegānisms ir par ētiku.

Daudzas vegānu internetkomūnas kalpo ka rupors medicīnas noliedzējiem un antivakcinētājiem. Piemēram, Krievijas sociālā tīkla vkontakte.com "Веган Мама" ("Mamma - vegāne") grupa aicina nevakcinēt, neiet pie ārstiem un izplata sazvērestības teorijas par to, ka HIV/AIDS neeksistē. Cik es zinu, Latvijā tā nav, un es ceru, ka pareizi zinu.

Protams, protams, bez sensacionālisma izreklamēties ir grūti. Bet man bail, ka pseidozinātniska aura ir iemesls, kāpēc ārsti stūrgalvīgi atsakās iedziļināties vegānisma jautājumos. Paskatās pavirši, ierauga bulšitu un neredz īsto potenciālu augu izcelsmes uzturam.

2. Jo mīl dzīvniekus, nemīl cilvēkus

Vegānu – visēdāju strīdos abas puses ir malači, taču fakts, ka daži vegāni uzbrūk pirmie, neglābjami maitā vegānisma tēlu. Apsaukāšana par līķēdājiem, kliedzieni par to, ka gaļas ēdāji smird, iedomīgas beibes, kas stāsta, ka ar gaļēdāju pat iepazīties nesadomās. Un es pat nerunāšu par tiem, kas nāk protestēt uz restorāniem, kamēr citi mierīgi ēd, vai lej virsū dāmu kažokiem spaiņus ar krāsu. Vai šādi uzvedas cilvēki, kuri vēlas, lai viņus saprot un pieņem? Nooope. Vegānisms, liekas, ir liels, skaidrojošs darbs, kas prasa pacietību. Ja kāds kompānijā ēd vistas fileju un tu, to redzot, rausti degunu un norādi uz to, ka viņš ēd līķi, nevajag brīnīties, ka pretī sēdošais vēlas, lai par līķi kļūtu tu. Cilvēki, kuru mērķis pēc būtības ir iemācīt līdzjūtību pret visām dzīvām radībām, paši emocionāli noēd "gaļēdāju".

No daudziem pa gabalu staro iedomīgi apgarota aura. Mēs te visi tādi sakārtoti, pareizi, čakras kārtībā, kamēr tu, vardarbības ēdājs, esi sūds uz kociņa, lai tev jauka diena. Liekas, ka vegānisms šādiem ir kārtējā birka, kas ļauj justies pārākam par citiem. Šādi guru cer, ka visi kritīs viņu vieduma priekšā, un no sirds brīnās, ka viņus pasūta uz gaļas cīsiņa. Par ko, protams, pašausminās savos sociālajos tīklos.

Nav, ko brīnīties, ka tevi neklausās, jo nostādi sevi pārāku par citiem.

Jo, protams, fakts, ka esi vegāns, jau padara tevi par lielisku cilvēku.

3. Jo perfekts vegāns vai nekas

Esmu manījusi, ka daudzi vegāni ir ieslīguši perfekcionismā. Nāk kāds jauniņais, kas apgalvo, ka Sibīrijā bez gaļas tomēr grūti? Ak, tu, nelietis, ziemā gaterī strādāt var, iztiekot ar kartupeli un marinējumiem! Un šis ir reāla cilvēka teiktais, nevis mans kārtējais joks ar pretenzijām uz stilu. Varbūt tomēr pietiek ar to, ka esmu veģetārietis? Nē, nepietiek, nemīli dzīvniekus pārāk stipri. Proti, tie, kuri svārstās, interesējas un, iespējams, ir potenciāli vegāni, dabū pa seju un bēg. Un, pasargdies', ja esi resns un mēģini diskutēt. Nosauks par karbonādseju un iemetīs ar kādas raw-vegan-bigboobs-sešpakas-guru bildi.

4. Jo mēs tādi rebel as fuck

Kad man bija 14, es ar draudzeni sāku klausīties metālu. Ziniet, kāda bija mūsu mīļākā nodarbe? Speciāli meklēt un uzprasīties uz neizpratni no cilvēkiem, kas nosauc tevi par sīko sātanistu, tavu mūziku – par kaķu kliedzieniem, un diskutēt par to, ka šie sistēmas vergi neko nesaprot. Sēdi tāds ar aizvainotu seju, bet sirsniņā izbaudi – ooo, cik es atšķirīgs, ooo, cik es pret sistēmu. Nu, jūs sapratāt - pilns ar vegāniem, kuriem "līķēdāju" aizvainojumi sagādā prieku. Tādi gatavi līst kašķēties, barā mesties aizvainot vienu pašu cilvēku, sataisīt skrīnšotus no diskusijas un teatrāli pašausmināties. Ilgus gadus vērojot vegānu komūnas Latvijā, Krievijā un ārzemēs, esmu manījusi, ka to vidū ir gana daudz saprātīgu, adekvātu cilvēku, kas patiesi vēlas, lai vegānisma vārds iegūst pozitīvu nozīmi. Viņi komunicē zinātniski, mierīgi, korekti, pacietīgi un bez bullšita. Diemžēl viņi ir mazākumā.

5. Nu grūti, nu

"Bet kā? Par mums vismaz dzird!" būtu diezgan loģiska doma, attaisnojot manis augstāk minētos sliktas komunikācijas piemērus. Jājautā vien ir – kas sadzird? Esmu diezgan pārliecināta, ka tas uzrunā tikai savējos un tos, kuriem vegānisms jau ir simpātisks. Tas uzrunā tikai tos, kas jau uzrunāti vai ar potenciālu uzrunāties. Savukārt līdz tiem, kurus jūs patiesi vēlaties uzrunāt, tas neaiziet. Gluži kā mans blogs atbaida tos, kuri jau 100% nolēmuši ticēt alternatīvajai medicīnai un visādas maigās dvēseles.

Sabiedrība netaisās bez ierunām pieņemt atšķirīgos – pie tā jāpastrādā. Bet sabiedrība nu pavisam noteikti netaisās pieņemt atšķirīgos, kas sludina, ka esot pārāki par citiem. Un no tā cieš arī tie atšķirīgie, kas nebūt nesludina sevi par unikālu pasaules nabu.

Diemžēl liekas, ka vegānu publisko tēlu ir ļoti, ļoti grūti reabilitēt. Jo vegāni ir dažādi, un tas ir tikai normāli. Tikai problēma tajā, ka ikkatrs vegāns reprezentē visu vegānismu. Esi iedomīgais pseidoguru, kas apsaukājas? Visi vegāni ir tādi. Esi adekvāts, spēj mierīgi diskutēt? Lieliski, prieks bija parunāt. Ja gribi pārliecināt, ir jādejo apkārt cilvēkam, ko vēlies pārliecināt. Ir jāuzklausa tas, kuru vēlies pārliecināt. Jāauklējas. Pašam pretīgi, bet jādara. Un caur to visu jāpārdod sava ideja.