Bērnudārzs bērnudārzā: Ksenija komentē ēdināšanu pirmsskolā

10:02 11.01.2016

Mani vienmēr ir pārsteidzis, cik neauglīgas un neproduktīvas ir diskusijas par uzturu pirmsskolas izglītības iestādēs. Visādi gudri ministri un ļaudis uzvalkos bīda nelaimīgo MK noteikumu Nr. 172 pantus, papildinot tos ar populistiskiem jēdzieniem. Ziņu portāli ar prieku bļauj: revolūcija, ar 2016. gada 1. janvāri stājas spēkā jauni noteikumi, draņķus vairs neēdīsim! Bērnu vecākiem, šķiet, tagad vajadzētu sadoties rociņās un dejot prieka dejas pie "Mazās zaļās vardītes", sasniedzot pilnīgu nirvānu. Un pilnīga nirvāna ir. Uz papīra. Praksē ir mazliet, mazliet citādi.

1. Sintētiski jogurtiņi bez ĢMO

Jaunievedumi noteikumos ir visnotaļ Belēvičīgi – tajos tiek iekļauts tik plašs un nedefinējams jēdziens kā "dabīgi".

Belēvičīgi, dabīgi produkti.

Iepazīstieties – definīciju absurds MK noteikumu līmenī. "Dabīgs" ir plašs jēdziens, ko nevar sašaurināt līdz neapstrādātiem ne-ĢMO produktiem. Jo viss, kas dabā sastopams, ir dabīgs. Dabīgs ir arī dabā sastopamo vielu "kokteilis" un tālāka šo vielu apstrāde. Vai tiešām mūsu valsts uzskata, ka piens ir dabīgs, bet siers – nav? Arī reducēšana līdz ĢMO ir nekorekta. Pat atmetot ĢMO (ne)kaitīguma jautājumu. Gēnu modifikācija NEnotiek, dabīgam produktam pievienojot sintētiskas izcelsmes vielu. Protams, var iestāties pret ĢMO un ietvert to aizliegumu noteikumos. Atsevišķā pantā. Bet ne jau definīcijā, zem kuras tas nemaz neiekļaujas!

Dabīga banāna ķīmiskais sastāvs.

Vārds "dabīgs" bieži tiek izmantots nevietā kā antonīms vārdam "ķīmisks". Taču gan mēs paši, gan visi produkti sastāv no ķīmiskiem elementiem. Piemēram, šādi izskatās banāna "ķīmiskā anatomija". Visi savienojumi, kas ir sastopami dabā, ir dabīgi. Kaut cik jēdzīgs antonīms vārdam "dabīgs" ir nevis "ķīmisks", bet "sintētisks" – tās ir vielas, kas tiek sintezētas mākslīgi un dabā nepastāv. Vienīgais veids, kā pareizi nolasīt šo noteikumu pantu, ir tas, ka "bērndārznieku ēdienkartē nedrīkst iekļaut plastmasas kotleti un stikla šķiedras makaronus". Un man ir kauns, ka MK noteikumos ir jēdzieniskas kļūdas, kas liek noģībt 9. klases ķīmijas skolotājai.

2. Kartupeļu sautējums ar kartupeļiem

Vecāki ļoti bieži sūdzas, ka bērnudārza ēdienkartē ir ļoti daudz kartupeļu, un jautā, vai šis nav noteikumu pārkāpums. Izrādās, ka nav.

Ēdienkartē iekļaujamie ogļhidrāti.

Ir ļoti nekorekti mest vienā šķīvī graudaugus bez precizējuma un kartupeļus. Atslēgvārds šeit ir šķiedrvielas, ko Latvijas iedzīvotāji uzņem par maz. Brūnajos rīsos ir nesalīdzināmi vairāk šķiedrvielu nekā baltajos rīsos. Arī rupja maluma pilngraudu "brūnie" makaroni ir labāka izvēle nekā klasiskie makaroni. Dažreiz, lai noteiktu, kas ir veselīgi un kas nav, ir nepieciešami precizējumi.

Kartupeļiem savukārt ir īpaša vieta MK noteikumos.

Kartupeļiem ir īpaša vieta MK noteikumos.

Ir svarīgi atrunāt, cik gaļas , piena un dārzeņu jāsavāc pa nedēļu. Bet man nav ne jausmas, kāpēc šāds gods ir kartupeļiem. Kāpēc nav minēti šķiedrvielām bagātie brūnie rīsi? Vai griķi? Laikam jau tāpēc, ka latvietis bez kartupeļa ir tik liels bēdu stāsts, ka ar MK noteikumiem jānosaka, cik tieši kartupeļu pa nedēļu pienākas.

3. Sāļi saldā epopeja

Noteikumi stingri regulē pievienotā sāls (2 g dienā uz bērnu) un cukura (20 g dienā uz bērnu) daudzumu. Un ar katru te ir nelielas nianses.

20 g ir attiecināmi uz tīru cukuru, ko pievieno, teiksim, tējai vai biezpiena plācenīšiem. Ne Kellog's pārslām, ne Kāruma sieriņiem, ne ievārījumam pie pankūkām, ne saldām bulciņām, ko nav aizliegts pasūtīt no piegādātāja, cukura saturs netiek pieskaitīts klāt uzņemtajam cukuram. Protams, ja ēdienkarte kopumā ir sabalansēta, nevajag uztraukties par cukuru kukurūzas pārslās. Taču esmu redzējusi tādas ēdienkartes, kur katru dienu launagā ir vai nu bulciņas, vai nu pārslas, vai biezpiena sieriņi. Ar šādu ēdienkarti reālais cukura daudzums pamatīgi atšķirsies no tā, kas būs ierakstīts ēdienkartes aprēķinā. Kāpēc netiek runāts par to, ka nevajag pārspīlēt ar šiem produktiem, kuri izceļas ar tā saucamo "slikto" ogļhidrātu saturu?

Un baltmaize? Esmu apciemojusi dārziņu, kurā piedāvā tikai un vienīgi baltmaizi. Un kas sanāk? Noteikumos NAV panta, uz ko balstoties, to varētu aizliegt!

Un kā būtu, ja mēs definētu, kāds tad tieši jogurts ir ieteicams bērnam? Jo cukurots jogurta dzēriens ar krāsvielām nav tas pats, kas klasiskais bio-lakto.

Sāls cīņas savukārt bija plaši atspoguļotas medijos. Atceros raidījumu, kurā uztura speciālistes, čiliņā gatavojot ēdienus ar lielu garšaugu daudzumu, pierādīja, ka ar 2 g uz bērnu var iztikt. Taču pavāri nav uztura speciālisti ar radošām idejām, un garšaugi un garšvielas nav lēts prieks. Turklāt praktiski tiek novērots, ka bērni nedasālītu ēdienu vienkārši neēd. Tāpēc bērnudārzos sāli ber klāt no savas kabatas. Nepārprotiet – tā nedara visi bērnudārzi! Lielāka daļa atbildīgi pieiet sāls jautājumam. Taču es zinu reālus gadījumus, kad tiek pievienots sāls, kas nekur dokumentos neparādās.

4. Aizliegts, bet ne pārāk

Starp aizliegtajiem produktiem ir majonēze. Taču, ja palasām uzmanīgāk, var redzēt, ka majonēzi nedrīkst iekļaut piedevu veidā, bet var izmantot ēdienu pagatavošanā.

Aizliegtā majonēze.

Lieliski. Ja es dotu bērnam rasolu un klāt majonēzes burku – aizliegts. Bet, ja es virtuvē pati majonēzes burku rasolā iemaisu – viss leģitīmi! Tam, kurš man paskaidros, kāpēc majonēze ir vajadzīga bērna organismam, izmaksāšu majonēzes paciņu.

5. Termiskā apstrāde? Nē, neesam dzirdējuši!

Tātad mūsu lieliskie noteikumi ir definējuši, ko drīkst un ko nedrīkst iekļaut bērnudārznieka ēdienkartē. Taču šeit nav nevienā vietā pieminēta tik būtiska lieta kā ēdiena termiskā apstrāde. Jo ar nepareizu termisko apstrādi ēdiens no veselīga var kļūt par pilnīgu draņķi. Ir nepieciešams uzsvērt, ka veselīgi ir vārīt, sautēt un cept cepeškrāsnī ar mazu taukvielu daudzumu, nevis plunčināt eļļā uz nebēdu. Citādi sanāks gluži kā "Kartupeļa brīnumainajās pārvērtībās": vārīts kartupelis mērenos daudzumos ir ieteicams ēdiens, bet vai teiksim to pašu par frī?

6. Virtuves bēdu stāsti

Izrādās, izvēlēties veselīgu termisku apstrādi dažreiz nav iespējams... tehnisku iemeslu dēļ. Jo bērnudārzu virtuves un tehnika ir veca, un virtuvju renovācijas, ko sola valsts, notiek lēnāk par gliemežu maratonu. Cepeškrāsnis ir tik vecas un pussalauztas, ka ēdienu nav iespējams izcept vienmērīgi. Pavisam reāls stāsts – tā vietā, lai izmantotu cepeškrāsni, pavāri bija spiesti gaļas tefteļus cept uz pannas eļļā, jo cepeškrāsns atteicās cept jebko, kas netiek nolikts tai tieši pa vidu. Vai arī cepamvirsma ir tik sasodīti veca, ka kotletēm jālej klāt eļļas tonnas – citādi vecais pārklājums rauj klāt gaļas masu un no 60 g kotletes paliek pāri 30 g.

Gribi ceļot laikā? Pa bērnudārza virtuves durvīm var nonākt PSRS!

7. Izglītības jautājums

Es ticu tam, ka medicīnas darbinieki un pavāri dara savu darbu no visas sirds, taču dažreiz viņiem gluži vienkārši pietrūkst izpratnes un izglītības par veselīgu uzturu. Pavāru mērķis ir panākt, lai bērni labi ēd. Un sirds sāp, redzot, ka superveselīgs dārzeņu sautējums lido miskastē. Tāpēc bieži vien viņi pakļaujas vilinājumam ielikt ēdienkartē desmaizi. Jo bērniem jau garšo. Būtu nepieciešams rīkot kursus par veselīgu uzturu. Lai kursi ir nevis ķeksīša pēc, bet interesanta, praktiska programma, kas veicinātu patiesu interesi un motivāciju gatavot veselīgāk, radošāk un radināt bērnus pie veselīgām lietām. Renovēt virtuves, lai pavāriem ir vieglāk un patīkamāk strādāt. Un, bez šaubām, palielināt algu. Jauni pavāri un medicīnas darbinieki neiet strādāt uz bērnudārzu, jo alga ir smieklīga, un, nekautrēšos teikt, cilvēka cieņu pazemojoša. Medicīnas darbinieki un pavāri pārsvarā ir pensijas vecuma cilvēki. Viņiem ir grūti gan fiziski, gan zināšanas vietām ir ierūsējušas.

8. Un, pats svarīgākais – nauda!

Kad es biju pēdējā kursa studente, viens bērnudārzs vērsās pie manis ar lūgumu pakoriģēt viņu ēdienkarti. Paskatījos un saķēru galvu – šausmas, cik daudz veselīgu iespēju palaists garām! Dāsni papildināju ēdienkarti ar lašu filejām, visa veida lapu salātiem, avokado, riekstiem. Un, gribēdama būt īpaši oriģināla - kvinoju. Vadītāja, ieraugot rezultātu, mīļi, bet gardi par mani pasmējās. Es nemaz neiedomājos apskatīties, kāds ir tas finansējums, ar ko jārēķinās, bērniem gatavojot brokastis, pusdienas un launagu. Cipari ir mainīgi, bet 1 – 2 gadu vecuma grupai tie ir vidēji 1,80 eiro, 3 – 6 vecuma grupai – 2 eiro. Secinājumus izdariet paši.

comments powered by Disqus

Sazināties:

jauta.ksenijai@gmail.com

Raksti: