Manifests brokastu neēdājiem

Zini to drausmīgo sajūtu: visi saka, ka ir jāēd brokastis, bet vienīgais, ko no rīta gribas izdarīt ar auzu putru, ir iesmērēt to kādam sejā? Es arī nezinu – kad pamostos, sajūta tāda, ka esmu Hitlers un ledusskapis – Polija. Taču ir daļa cilvēku, kuriem jebkāda saskarsme ar ēdienu agri no rīta izraisa nelabumu un vēl lielāku nelabumu uzdzen veselības ekspertu koris, kas saldsērīgi dzied par to, ka brokastiņas ir dieniņas svarīgākā ēdienreize. Pētījumi parāda, ka 10-30% ASV un Eiropas iedzīvotāju regulāri izlaiž brokastis [1]. Vai ir jēga par katru cenu likt sev iekšā paiku tad, kad tā vēlas nākt atpakaļ, stāsta pētījumi.

Apgalvojums 1: Brokastu neēšana izraisa lieko svaru, ēšana – palīdz to samazināt

Pirms uzsāku stāstu par brokastīm, taisnības labad jāpasaka, ka pētījumu apjoms par šo jautājumu ir tik liels, ka datos var noslīkt. Un tik tiešām ir pētījumi, kas parāda: tiem, kas izlaiž brokastis, ir lielāka iespēja attapties, raudot drēbju veikala pielaikošanas kabīnē [2]. Taču ilglaicīgs bezkompromisa apgalvojums "jāēd brokastis" daudziem pētniekiem licis aizdomāties. Lūk, kas ir konstatēts, izpētot pētījumu kvalitāti [3].

1. Zinātnieki joprojām nav spējuši vienoties par brokastu definīciju, līdz ar to dažreiz nav skaidrs, ko katra pētnieku grupa sauc par brokastīm. Vidējais aritmētiskais ir "pirmā dienas ēdienreize, ko ietur pirms ikdienas aktivitāšu uzsākšanas, ne vēlāk kā divas stundas pēc pamošanās un ne vēlāk kā 10:00, kas turklāt dod 20-35% enerģijas". Praksē sanāk, ka pat es – fanātisks ēdienreižu regularitātes ievērotājs – neēdu brokastis, jo brokastoju pēc tam, kad jau atbraucu uz darbu, kas ir mazliet vēlāk par 10:00. Kamēr nav skaidras definīcijas, grūti runāt par nepārprotamiem pētījumu rezultātiem.
2. Mums ārkārtīgi pietrūkst tādu pētījumu, kur cilvēku uztura paradumi tiek novēroti uz vietas, nevis iegūti no aptaujas datiem. Tie, kas apgalvo, ka izlaiž vai neizlaiž brokastis, var nepareizi novērtēt sevi – aizmirst, ka brokastis tomēr tiek izlaistas, vai, tieši otrādi – izlaist brokastis retu reizi, taču spilgti atcerēties katru gaidījumu un domāt, ka nekādi brokastu ēdāji nemaz nav. Jo, nu, būsim godīgi - es dažreiz brīnos, ka atceros, kā mani sauc, kur nu vēl to, ko no rīta ieliku mutē.
3. Ir daudz jaucējfaktoru. Iespējams, tie, kas ēd brokastis, ir atbildīgāki un disciplinētāki kopumā. Iespējams, ka tie, kas ēd brokastis, gluži vienkārši kopumā ēd veselīgāk, un ne jau brokastis sekmē svara zudumu, bet tievētāja, kas ēd arī brokastis, disciplīna un gribasspēks. Atšķiras arī dati dažādās valstīs – ASV, Anglijas un Ķīnas pētnieki stāsta, ka brokastu neēšana var novest pie liekā svara, bet Austrālijā, Portugālē un Saūda Arābijā viņi apgalvo, ka šāds secinājums var iet ieskrieties. Un japāņi vispār ziņo, ka tie, kas neēd brokastis, izceļas ar labāku veselību. Lai arī cik komiski tas nebūtu, ir pat pētījums par to, cik pētījumi par brokastu ietekmi uz lieko svaru ir nekorekti – tā, šķiet, ir tāda ticība, ko paši zinātnieki vēlas atražot un atražot [4].

Rekur, piemēram, gana augstas kvalitātes pētījums pasaka: pētot cilvēkus svara samazināšanas procesā, nebija nekādas starpības, vai viņi ēda, vai neēda brokastis [5]. Un vēl – izlaistās brokastis nebūt neietekmē kopējo enerģijas patēriņu dienas laikā un vielmaiņu [6]. Klīst vēl baumas par to, ka ilgāka pauze starp miegu un pirmo ēdienreizi ir pat ieteicama, jo tai ir visas pārtrauktās gavēšanas priekšrocības – taču šī ir cita tēma, ko varētu apskatīt citā reizē.

Apgalvojums 2: brokastu neēšana veicina neveselīgu našķēšanos

Atkal labrīt – dati ir tik dažādi, ka nav saprotams, kāpēc viedoklis par brokastīm sliecas uz vienu, nepārprotamu "jāēd" pusi. Kamēr daži autori saka, ka brokastu neēdāji vēlāk kavēto kompensē ar uzviju, citi močī pretī – dienas laikā var būt stiprāka bada sajūta, bet kopējo enerģijas daudzumu, kas apēsts pa dienu, izlaistās brokastis neietekmē [7]. Turklāt arī bērni, kas neēd brokastis, vēlāk neskrien pierīties līdz sivēna stāvoklim [8] Un vispār par brokastīm nevar runāt abstrakti, jo eksistē tādas brokastis, kuras labāk nemaz neēst. Saldās brokastu pārslas, "maizīte ar Nutellu" (lai piedod man Nutellas dievi, rakstu šo ar sāpēm sirdī), švakas kvalitātes desa uz baltmaizes un citi brīnumi – tā arī gribas ieņemt Sašutušās Māmiņas pozu un bļaut "izglāb bērnu – nedod brokastis". Svarīgi ir nevis ēst brokastis par katru cenu, bet domāt, ko tajās ēd.

Apgalvojums 3: brokastu neēšana pazemina kognitīvās spējas

Tātad kognitīvas spējas: spēja uztvert un apstrādāt informāciju, mācīties, atcerēties, risināt un viss cits, ko tev besīja darīt 12 gadus skolā. Arī šeit dati nav viennozīmīgi. Piemēram, pētījumi, ko veica no 1950. līdz 2008. gadam, parāda: bērni, kas regulāri ēd brokastis, uzrāda labākus rezultātus dažādu mācību uzdevumu izpildīšanā. Īpaši spilgti to novēro tiem, kas neēd pilnvērtīgi [9]. Izklausās lieliski? Šādi pētījumi tiek arī kritizēti: tie, lūk, pēta tikai brokastu īstermiņa efektu, neskatot bildi ilgtermiņā. Turklāt, pētot bērnus skolās ar bezmaksas brokastīm, tika secināts, ka bērnu panākumus skolā brokastis īsti neietekmē. [10] Kopsavilkums varētu būt šāds: ir tendence, ka brokastis veicina bērnu kognitīvās spējas, taču te būtu jāskata situācija konkrētāk – ko tieši bērns ir ēdis, kādus uzdevumus veicis, kāds ir bērna IQ, talanti un citas lietas, jo nedrīkst aizmirst, ka brokastis vien nebūs brīnumrecepte panākumiem mācībās. Nav vērts par katru cenu barot bērnu uzreiz pēc pamošanās, taču jāgādā, lai kaut kas tiek paņemtas līdzi, lai sīkais paēd tad, kad jūt gatavību. Dzīvot pusbadā, protams, nav ieteicams nevienam un nekad.

Secinājums? Brokastis ir sociāls konstrukts. Tām ir vēsturiska, sociokulturāla un ievieto-vēl-kādu-gudru-vārdu vērtība. Protams, veselīgu brokastu uzņemšana ir un paliek laba un atbalstāma. Ja gribas disciplīnu, var radināt sevi pie tām jauki un pakāpeniski. Var ēst nevis no rīta, bet tad, kad jau esi gana atmodies. Bet kopumā, pārfrāzējot krievu sakāmvārdu, brokastis vari arī atdot ienaidniekam. Īpaši tad, ja tavas brokastis ir bulkas, Maķītis vai čipsu paka pa ceļam uz skolu – vai nav forši skatīties, kā ienaidnieks lēnām audzē sev infarktu un otrā tipa cukura diabētu?