Sāga ap CBD eļļu

09:43 02.07.2020

Raksts publicēts izdevumā "Sporta Avīze", 2020. gada jūnija numurā. Tur es regulāri rakstu viskautko par uzturu. Abonē. :)

Novērsīs muskuļu, locītavu un muguras sāpes. Samazinās iekaisuma procesus organismā. Uzlabos miegu. Noņems trauksmi. Palīdzēs tikt galā ar depresiju. Skan vilinoši? Visas šīs īpašības piedēvē CBD eļļai, turklāt to reklamē pasaules un Latvijas mēroga zvaigznes. Tomēr viens aspekts vienmēr bijis maz apskatīts – ko par CBD eļļu saka zinātnieki.

Boksa leģenda Maiks Taisons, ko mediji joka pēc sauc par legālu narkobaronu, jau kādu laiku tirgo premium kvalitātes marihuānas produktus, tostarp CBD eļļu. Viens no UFC sīkstākajiem vīriem Neits Diazs pirms cīņām bieži manīts, šo modīgo brīnumu pīpējot. Kā viņš pats apgalvo, tas palīdzot "muskuļiem, iekaisumiem un tamlīdzīgām lietām", un kopā ar brāli dibinājis CBD produktu uzņēmumu, tāpēc tagad nekautrējas uzvilkt dūmu arī preses konferenču laikā. Nevar pat izskaitīt visas Nacionālās hokeja līgas (NHL) zvaigznes, kuras, noslēdzot sporta karjeru, kauliņus ārstē ar šo legālo marihuānas izvilkumu, neaizmirstot to pārdot arī saviem tvitera un Instagram sekotājiem. Pie mums ir līdzīgi. Kaspars Kambala par CBD eļļu iestājas ar visu savu muskuļu masu. Viņam piebalso izskatīgās sporta treneres Nika Linde un Annija Roga. Taču tā nav tikai sportistu aizraušanās, arī dziedātāji, slavenības un sociālo tīklu zvaigznes kopkorī sludina – šī viela esot mainījusi dzīvi.

CBD eļļa novērš bojfrenda uzmanību no recepšu zālēm

Kas ir CBD eļļa?

CBD, pilnā vārdā godājama kā kanabidiols, ir augu izcelsmes viela, ko iegūst no sējas kaņepes jeb Cannabis sativa. Lai arī var likties, ka šī ir narkotiska viela un tāpēc ir pamats, lai izsauktu Valsts policiju, tā nav. Sējas kaņepe ir ļoti interesants augs, no kura var izvilkt daudz dažādu ķīmisko savienojumu un daļa no tiem nemaz nav izpētīta. Tā kā auga latīniskais nosaukums ir cannabis, vielas, ko no tā var iegūt, dēvē par kanabinoīdiem. Starp tiem ir arī slavenais tetrahidrokanabinols jeb THC, t. i., marihuānas aktīvā viela. Savukārt kanabidiolam jeb CBD psihoaktīvie efekti nepiemīt. Lai arī sākotnēji vielu uzlūkoja ar aizdomām, šobrīd netiek uzskatīts, ka tā var veicināt atkarību. Arī sportā CBD ir atļauts – 2018. gadā Pasaules antidopinga aģentūra to izslēdza no aizliegto vielu saraksta. Kopumā ir zināms aptuveni 113 kanabinoīdu.

Lai arī liekas, ka CBD vēsmas ir jaunas, patiesībā tas ir labi aizmirsts vecais – šis savienojums aprakstīts jau 1940. gadā. Taču kanabidiola veiksmes gājiens sācies samērā nesen – šķiet, cilvēce vēl nekad nav piedzīvojusi tādu depresiju, trauksmi un miega traucējumus kā šobrīd, tāpēc visi steidz glābiņu meklēt eļļas pilienos. Mērķauditorija esam mēs visi – sportisti, studenti, izdegušie ofisu darbinieki, stresaini uzņēmēji, jaunās māmiņas, tie, kuru ķermeņi sāp no fiziska darba, un sievietes, kurām ar specifiskām sāpēm jāsadzīvo visnotaļ regulāri. Kā to lieto? Vispopulārākais formāts ir eļļa, kad CBD ekstrakts sajaukts ar kādu augu eļļu, piemēram, olīveļļu. To uzņem pilienu veidā, un pieejami produkti ar dažādu vielas koncentrāciju. Atkarībā no koncentrācijas svārstās arī cena – no 30 līdz pat vairāk nekā 100 eiro. Pieejams arī plašs CBD saturošu produktu klāsts – zobu pastas, konfektes, cepumi, ūdens un e-cigaretes ar CBD šķīdumu.

Kādām kaitēm pārdevēji iesaka lietot CBD eļļu? Gandrīz jebkam. Ādas problēmas, autisms, Parkinsona slimība, šizofrēnija, epilepsijas lēkmes, trauksme, depresija, sāpes, posttraumatiskā stresa sindroms, miega traucējumi, vēzis, Krona slimība un čūlainais kolīts ir populārākās kaites, ko eļļiņa sola izdziedināt, un šo sarakstu varētu turpināt bezgalīgi. Taču ne viss, kas tiek solīts, ir pamatots. Un ne viss, kas ir pamatots, ir pamatots labi.

Kā CBD ietekmē organismu?

Pirms turpināt iztirzāt, kas no CBD tirgoņu faktu klāsta ir meli un kas pretendē uz patiesību, sapratīsim, kā kanabidiols uzvedas organismā. Lai pierādītu, vai kāda viela ir efektīva, nepieciešams izprast procesus, sākot no brīža, kad tā nonāk organismā, līdz pat brīdim, kad tiek izvadīta ārā. Tas arī izskaidros marihuānas psihoaktīvos efektus.

Zinātnieki atklājuši, ka ķermenī mums ir pašiem savs kaņepju lauks – endokanabinoīdu sistēma (no latīņu val. endo – iekšējais), proti, iekšējā kanabinoīdu sistēma. Tai ir svarīga loma apetītes, sāpju, noskaņojuma un atmiņas procesu regulācijā. Kā tā izskatās? Pa visu ķermeni izvietoti kanabinoīdu receptori, kas gaida, kad organisms tiem saražos sevis paša kanabinoīdus. Kad receptors šo vielu iegūst, iekšējais kaņepju lauks aug un organisms strādā saskaņoti. Taču brīdī, kad smēķējam marihuānu vai lietojam CBD eļļu, iekšējie receptori saskaras ar jaunumu – no auga uzņemtiem kanabinoīdiem. Receptori uzķer organismā ievadīto vielu un strādā ar to, līdz ar to marihuāna var izraisīt tai raksturīgos efektus. Pie receptoriem piesaistās arī CBD, taču te uz pierādījumiem balstītais stāsts arī apraujas. Teorētiski varētu būt tā, ka receptori, ieraugot CBD, sāk uzlabot miegu, noskaņojumu, mazināt sāpes un dejot prieka dejas, tomēr praksē zinātnieki par to nav droši. Lai arī ir milzu potenciāls terapeitiskajam efektam, ne vienmēr ir tik skaisti un rožaini, vēl jo vairāk – ar blakusefektiem.

Šobrīd tiek veikts aptuveni 190 pētījumu par CBD produktu ietekmi, tomēr reklāma tiem skrien pa priekšu.

Solījumi un pierādījumi 

Iespējams, kāds CBD entuziasts tagad pretim liks pētījumus, sacīdams, ka to ir daudz, tomēr āķis tāds, ka milzīga daļa no šiem pētījumiem veikta uz… pelēm. Teiksiet, ja jau pelēm labs miegs, mazāk trauksmes un pāriet sāpes, varbūt cilvēkiem arī? Taču nevienas normālas zāles nekad nevirzīs tirgū, ja pētījumi veikti tikai uz pelēm, jo tas ir vien pirmais solis garajā pētniecības ceļā. Teikt, ka kaut kas ir efektīvs, jo testēts uz grauzējiem, ir domāt, ka bērnudārznieku var nosūtīt uz mēnesi tikai tāpēc, ka viņš paturējis rokās bērnu grāmatu par kosmosu. Pierādījumu meklēšana ir kā piramīda – vispirms jautājumu pētām uz dzīvniekiem, tad dažiem cilvēkiem, vēlāk uz desmitiem cilvēku, bet tālāk jau uz simtiem un tūkstošiem. Sperot šos soļus, arī pētījumu dizains kļūst arvien sarežģītāks – no vienkāršas anketas līdz dalībnieku ieslēgšanai laboratorijā uz vairākām nedēļām. Lai arī mūsdienās saka, ka vari būt, kas vien vēlies, padomā rūpīgi – vai tiešām vēlies būt pele?

Jā, ir arī pētījumi uz cilvēkiem, tāpēc visiem apgalvojumiem iziesim cauri pēc kārtas un apskatīsimies, vai tie ir zinātniski pierādīti. Sāksim ar vienkāršāko – ādas problēmām. Tomēr literatūrā neatrodam nevienu labu pētījumu.

Tālāk – sāpes jeb tēma, kas īpaši aktuāla cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām un sporta traumām. Atrodam divus vidēji labas kvalitātes pētījumus, ka tiešām nelielām slimnieku grupām CBD daļēji vai mazliet atvieglojis slimību izraisītas sāpes. Dalībnieku skaits pētījumos bijis mazs, un tie nav veikti atkārtoti, lai pārbaudītu, vai viņi nav piedzīvojuši placebo efektu. Par sportistiem nekādi dati pašlaik nav pieejami.

Kas ar gadsimta sērgu – trauksmi? Šajā jautājumā ir mazliet labāk. Kādā pētījumā 72 psihiatriskās slimnīcas pacienti saņēmuši 25 mg CBD dienā, un 80% no tiem trauksme mazinājusies. Taču nepieciešams ne tikai lielāks pētījuma dalībnieku skaits, bet arī testa grupa, lai saprastu, vai gadījumā trauksmes mazinātājs nav bijis kaut kas cits.

Par miegu. Atceramies tos 72 psihiatriskās slimnīcas pacientus! Viņi anketā nav atzīmējuši, ka CBD būtu palīdzējis uzlabot miega kvalitāti.

Vēzis? Pētījumu ar cilvēkiem nav. Ir tikai dažu gadījumu apraksti par to, ka pacienti lietojoši CBD un labi reaģējuši uz ārstēšanu. Bet tam līdz īstam pierādījumam vēl tālu.

Nelāgas zarnu trakta saslimšanas – čūlainas kolīts un Krona slimība? Pētījums, kura laikā pacienti uzņēma 10 mg CBD dienā, neuzrādīja absolūti nekādu ietekmi uz slimības gaitu.

Posttraumatiskā stresa sindroms (PTSD), ko cilvēki piedzīvo pēc kara un traģēdijām? Mazā pētījumā desmit cilvēkiem no 11 CBD mazināja šī sindroma izpausmes. Bet atkal dalībnieku skaits ir niecīgs un varēja būt daudz jaucējfaktoru. Pacienti gāja pie psihoterapeita, un tas, iespējams, bija īstais iemesls, kāpēc viņiem kļuva labāk.

Tālāk sarežģītāk – autisms. Šo bērnu vecāki ir ļoti jūtīga auditorija, kas gatava iegādāties jebkādu līdzekli, lai palīdzētu savām atvasēm. Pētījumi apliecina, ka CBD var mazliet uzlabot bērnu uzvedību, taču tie ir tik mazi un naivi, ka tirgot šo eļļu slimo bērnu vecākiem ir noziedzīgi.

Vai tiešām nekā pārliecinoša? Sportistiem un depresijas skartajiem tiešām ne, bet atklāts, ka CBD ir liels potenciāls ar epilepsiju slimu bērnu ārstēšanā. Diemžēl ne bez blakusefektiem. Pētījumi uzrādīja ļoti spēcīgus rezultātus, un 2018. gadā ASV tirgū kļuva pieejams legāls recepšu kanabidiola preparāts "Epidoleks". Zāles paredzētas, lai mazinātu epilepsijas lēkmju biežumu divām specifiskām epilepsijas formām. Tomēr pievērsiet uzmanību – tā lietošanas devu noteikuši ārsti, nevis kārtējais brīnuma tirgonis.

Pētījumi notiek, un, iespējams, drīz uzzināsim kaut ko jaunu. Taču par to mūs lai informē pētnieki, nevis pārdevēji.

Blakusefekti

Reklāmā viss, protams, ir skaisti, un par CBD blakusefektiem tiek runāts maz vai netiek runāts vispār. Taču tie eksistē, un veseliem cilvēkiem blakusefekti ir nenozīmīgi, tomēr jāatceras, ka dažs labs CBD dod arī saviem bērniem un pat mājdzīvniekiem. Kāpēc? Nudien nezinu, bet tepat Latvijas interneta veikalos var atrast ieteicamās devas, ko iebarot savam sunim vai kaķītim. Populārākie CBD blakusefekti ir miegainība, šķidra vēdera izeja, nogurums, vemšana un drudzis. Dažiem cilvēkiem konstatētas arī izmaiņas asins ainā. Vēl ir svarīgi, ka CBD var mijiedarboties ar zālēm, piemēram, epilepsijas zālēm vai medikamentiem, ko lieto pie gastrīta vai kuņģa čūlas. Novērots, ka dažas pretsēnīšu zāles paaugstina CBD līmeni asinīs. Tāpēc, lietojot šo brīnumu kopā ar zālēm, jādomā divreiz.

Daži pacienti pēc CBD lietošanas novēro eiforijas sajūtu, kas nedaudz atgādina marihuānas izraisītos narkotiskos efektus. Tas ir iespējams, ja produkts, kas ticis lietots, saturējis ne tikai CBD, bet arī savu narkotisko brālēnu THC. Tas mūs noved pie nākamā jautājuma – kas un kā regulē šī produkta apriti?

Šrēdingera statuss

Noteikti esat dzirdējuši jēdzienu "Šrēdingera kaķis" – tas ir domu eksperiments par kvantu superpozīciju, kura rezultātā kaķis ir dzīvs un miris vienlaikus. Šāds ir arī CBD produktu statuss Latvijas tirgū – nelegāls un legāls vienlaikus. Likumā CBD definē kā jauno pārtiku jeb pārtiku ar uzlabotām īpašībām. Kā liecina Eiropas Savienības Jaunās pārtikas katalogā apkopotā informācija par augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem, kā arī citām vielām, kuru statuss ir izskatīts jaunās pārtikas regulējuma ietvaros, Eiropas Savienībā nav zināma kanabidiola drošas izmantošanas vēsture pārtikā, tostarp uztura bagātinātājos. CBD un pārtikas produkti, kuri šo vielu satur koncentrētā veidā, šobrīd Eiropas Savienībā tiek uzskatīti par neatļautu jauno pārtiku. Taču praksē to tirgo un nebūt ne zem letes – pārsvarā tiek izmantotas interneta platformas, pārdots kopā ar nikotīna šķidrumiem e-cigarešu veikalos un dažos veselības veikaliņos. Aizliegt taču nevar – CBD nav psihotropa viela un var tikt uzskatīta par tādu pašu produktu kā gardais kaņepju sviests. Tomēr atceramies, ka kaņepju sviestam nepiedēvē brīnumus, bet CBD eļļai ir daudz nepamatotu veselības solījumu. Tā ir pelēkā zona. CBD saturošus produktus patlaban nav atļauts virzīt Eiropas Savienības, tostarp Latvijas tirgū kā pārtikas produktu, tā sastāvdaļu vai uztura bagātinātāju. Tāpēc nekad nevar būt drošs, vai produktā, ko lieto, tiešām ir CBD, vai iekšā nav kādi nevēlami piemaisījumi, kā arī nav zināms, kas šo produktu ražojis un kādos apstākļos.

Atverot kāda Latvijas tirgotāja mājaslapu, redzams, ka tiek ieteiktas dažādas CBD eļļas devas. Vieglām sāpēm – tik un tik pilienu, smagām sāpēm – tik un tik gramu. Izskatās nopietni, taču, ja patinam lapu uz leju, redzam mulsinošu atrunu: "Tas ir balstīts uz mūsu pieredzi, mēs nesniedzam nekādus medicīniskus ieteikumus." Rodas likumsakarīgs jautājums – kas nosaka ieteicamo CBD devu un kā var zināt, ka nelietojam bezjēdzīgi maz pilienu par milzu naudu vai, tieši otrādi, patērējam tādus apjomus, kas var kaitēt?

Atbilde ir – nekā. Visas devas ir izdomātas, labākajā gadījumā notestētas mājas apstākļos uz dažiem cilvēkiem. Daudzi arī aicina – lieto un pēti pats sevi, izproti, kas tev der un kas ne. Vienīgais preparāts, kam atrodam zinātniski pārbaudītas un ieteiktas devas, ir recepšu CBD zāles bērniem ar epilepsiju. Tas arī viss. Visas devas, daudzums, lietošanas laiks, kā arī paņēmieni absolūti nav zinātniski pamatoti.

Kopsavilkums

Neliegsimies – kārdinājums pamēģināt CBD ir liels, jo visi vēlamies atrast drošu, dabīgu augu izcelsmes alternatīvu trankvilizatoriem, antidepresantiem un pretsāpju līdzekļiem. Pētījumi rāda, ka CBD visdrīzāk ir drošs lietošanai. Taču lielākā daļa solījumu paliek vai nu neizpildīta vispār, vai pieejamā pierādījumu bāze ir vāja – kā ar sāpju mazināšanu, trauksmes un PTSD novēršanu. Ja tu ciet no šīm problēmām, izmēģināt var. Taču atceramies par to, ka devas nosaka pārdevēji, nevis speciālisti.

Tomēr nevar noliegt, ka šim produktam ir potenciāls. Ne velti top daudz pētījumu, ar kuru rezultātiem iepazīsimies tuvāko gadu laikā. Tad, iespējams, CBD varēsim iegādāties aptiekās ar ārstu ieteiktām devām un noteiktu lietošanas ilgumu. Tomēr varbūt būs tieši pretēji – izrādīsies, ka tas viss ir viens liels mīts. Pagaidām neskrienam zinātnei pa priekšu. Ir labi šai tēmai pieiet ar atvērtu prātu, bet vēlams neatvērt to tik ļoti, ka ārā izkrīt smadzenes.

comments powered by Disqus

Sazināties:

jauta.ksenijai@gmail.com

Raksti: